Tagadējais galvenais Latvijas politiskais virziens ir mūsu valsts integrācija Eiropas Savienība, līdz ar ko tas ietekmē arī citas valsts svarīgākās sfēras, tai skaitā arī likumdošanu. 1995. gadā noslēgtā Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses IV sadaļas “Vispārējie nosacījumi” III nodaļā “Likumu tuvināšana” ir noteikts, ka «...svarīgs nosacījums Latvijas ekonomiskai integrācijai Kopienā ir Latvijas pastāvošās un nākotnes likumdošanas tuvināšana Kopienas likumdošanai. Latvijai ir jācenšas nodrošināt, ka tās likumdošana pakāpeniski kļūst savietojama ar Kopienas likumdošanu.» Tādējādi, saskaņā ar 1995. gada 12. jūnija Latvijas un Eiropas Savienības Asociācijas līguma 69. pantu Latvija ir apņēmusies tuvināt savu likumdošanu Eiropas Savienības likumdošanai (Latvijas likumdošanas eiropeizācija). Šī procesa galarezultātā Latvijas tiesību sistēmai ir jākļūst savietojamai ar Eiropas Savienības likumdošanu. “Tas nozīmē, ka Latvijas nacionālajai tiesību sistēmai (kas ietver sevī tiesību tekstu līmeni, tiesību pielietošanas līmeni, un zināmā mērā arī tiesību kultūras līmeni), pirmkārt, ir jātransformējas par Rietumu tiesību lokam piederošu tiesību sistēmu, un, otrkārt, Latvijas tiesību normas tajās jomās, kurās pastāv Eiropas Savienības noregulējumi, ir jāpielīdzina šiem ES noregulējumiem.”1 Eiropas Savienības tiesību ieviešanu dēvē arī par "acquis communautaire" ieviešanu.
"Acquis communautaire" ir termins franču valodā, kurš apzīmē visu Eiropas Savienībā darbojošos tiesību un pienākumu kopumu.
Tas ietver:
- ES līguma saturu, principus, politiskos mērķus;
- uz šā līguma pamata pieņemtos likumdošanas aktus, tā saucamo, sekundāro likumdošanu: direktīvas, regulācijas, lēmumus, rekomendācijas un viedokļus;
- Eiropas tiesas spriedumus;
- starptautiskos līgumus;
- kopējas akcijas, pozīcijas u.c. akti, kuri pieņemti kopējās ārejās un drošības politikas ietvaros (to mēdz saukt par otro pīlāru);
- kopējās akcijas, pozīcijas u.c. iekšlietu un tieslietu jomā (tā saucamais trešais pīlārs).
Valstij, kura vēlas kļūt par ES dalībvalsti viss šis tiesību kopums jeb “acquis” ir jāievieš savā likumdošanā jeb valsts likumdošanai jābūt saskaņā ar ES likumdošanu. Pie tam šis “acquis” apjoms, protams, nemitīgi pieaug un mainās.…
