Patlaban mēs dzīvojam neatkarīgā Latvijas valstī, kurai pavisam nesen tika atzīmēta 80 .gadadiena. Mēs dzīvojam un baudām neatkarību, taču bieži gadās tā, ka mēs praktiski nezinām, kā tas viss nācis, cik garš un grūts ceļš ir bijis jānoiet, lai varētu dzīvot šādā Latvijā.
Daudzi no mums labi atceras “trešās atmodas “ laiku, kad latviešu tauta spēja izcīnīt brīvību no padomju komunistu jūga un atjaunot Latvijas Republiku, taču daudzi jau ir paspējuši to piemirst, lai arīno šībrīþa ir pagājuši tikai aptuveni desmit gadi. Krietni ilgāks laiks ir pagājis no tā brīþa, kad mūsu tautai pirmo reizi radās sava valsts. Šīs dienas paaudze maz zina par pirmās brīvvalsts tapšanu un tās tālāku attīstību. Arīman personīgi trūkst pilnīga priekšstata par šo mūsu tautai tik nozīmīgo laiku , un , tieši tādēļ es izvēlējos rakstīt referātu par šo tematu.
Tā kā šis darbs tiek rakstīts konstitucionālo tiesību kursa ietvaros, lielāku nozīmi es pievērsīšu tā laika konstitucionālās nozīmes likumdošanas aktiem Latvijā, vienlaikus arī raksturojot vēsturiskos un politiskos procesus mūsu valstī.
Kā zināms, tad latvieši pie Baltijas jūras dzīvo jau sen. Lai gan mūsu tauta ir patstāvīga un bagātīgām tradīcijām apveltīta, jau sākot no 11.gadsimta latviešu tauta vienmēr bijusi kādas citas varas iekārota. Protams, par galveno iemeslu tam var uzskatīt izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu . Latviešu tautu gadsimtiem ilgi verdzinājuši vācieši, poļi, zviedri un krievi, neļaudami tai brīvi dzīvot savā zemē. Jāsaka, ka nekādu īpašu ievērības cienīgu atbrīvošanos no apspiedējiem latvieši nav panākuši šajā laikā. Tas ir tādēļ, ka vienkārši nav bijis iespējams cīnīties pret pārspēku un nav bijuši labvēlīgi apstākļi.
20.gadsimta sākumā pasaulē notika lielas pārmaiņas. 1914.gada 1.augustā Vācija pieteica Krievijai karu.11 Arīlatvieši dedzīgi cīnījās krievu armijas rindās, jo cīņa bija pret vēsturiskajiem ienaidniekiem - vāciešiem. 1918.gada 3.martā tika noslēgts Brestļitovskas miera līgums.2 Šī līguma rezultātā Vācija paturēja Kurzemi un Rīgu. Latgali ieguva Krievija, bet Vidzemei tika dotas izvēles iespējas. Tomēr jau tā paša gada 11. novembrī vācieši bija spiesti parakstīt pamiera līgumu, atsakoties no Brestļitovskas miera un pieņemt visus sabiedroto noteikumus. Vāciešu sakāve pavēra lielas iespējas Latvijas neatkarības idejas realizēšanai. Bija pienācis visizdevīgākais brīdis, lai dibinātu latviešu pašpārvaldi savā zemē. Agrākā ideja par autonomiju ar saukli ”Brīva Latvija brīvā Krievijā!” vairs nebija aktuāla. Nedrīkstēja kavēties ne mirkli. Latviešu Pagaidu nacionālā padome un Demokrātiskais Bloks bija stipri veicinājuši auglīgas augsnes izveidi neatkarības idejas realizēšanai.…
