NORĒĶINU KARŠU BŪTĪBA UN IEDALĪJUMS
Literatūrā ir sastopamas dažādas norēķinu karšu definīcijas. Viena no visbiežāk sastopamajām definīcijām ir tāda, ka norēķinu karte ir vienas vai vairāku finansu institūciju emitēts maksāšanas instruments, kurš var tikt izmantots preču vai pakalpojumu apmaksai un skaidras naudas izņemšanai.
Norēķinu karte ir plastikāta plāksnīte un, lai norēķinu karti varētu pieņemt norēķiniem, tai ir jāsatur noteikti parametri (informācija). Šie norēķinu kartes fiziskie parametri ir ļoti svarīgi tieši kartes pieņemšanas procesā. Katrai kartei ir jāatbilst noteiktiem maksājumu karšu organizācijas vai izdevējbankas standartiem. Norēķinu kartei ir jābūt apmēram 54 x 86 mm un vienu milimetru biezai. Savukārt identifikācijas informācijai uz norēķinu kartēm ir jābūt reljefi izspiestai vai iededzinātai, kā arī katrai norēķinu kartei ir jābūt vai nu magnētiskajai joslai vai čipam, kurā arī ir iekodēta identifikācijas informācija. Norēķinu kartes, kurās identifikācijas informācija ir iededzināta kartes virsmā, ir paredzētas vienīgi elektroniskai lietošanai – POS (point of sale) terminālos un banku automātos, turpretim kartes ar reljefi izspiesto informāciju ir iespējams lietot arī mehāniskajās ierīcēs - imprinteros.
Norēķinu kartes var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem – izdevējorganizācijas, pielietojuma teritorijas, norēķinu veida un informācijas nesēja.
…