Latvijas komercbanku darbības un to regulējošo normatīvo aktu raksturojums

Secinājumi un priekšlikumi
Pamatojoties uz darbā veikto analīzi, autors secina:
1. Komercbanku darbība Latvijā tiek īstenota atbilstoši LR, ES, FKTK un LB izdotiem normatīviem aktiem, kas paredz to darbības regulēšanu, savukārt, FKTK mērķis ir kontrolēt, lai komercbankas darbotos atbilstoši šo normatīvo aktu prasībām;
2. Komercbanku ienākumu struktūru ietekmē tādi ārējie faktori kā politiskie, tiesiskie, demogrāfiskie, ekonomiskie faktori:
2.1. Situācija politiskajā vidē ietekmē komercbanku ienākumus (piemēram, nestabila situācija politiskajā vidē var ietekmēt tās klientu uzņēmējdarbības apjomus, kas, savukārt, ietekmē komercbanku ienākumus);
2.2. Tiesiskie faktori nosaka komercbanku darbības ierobežojumus, tādejādi veicinot komercbanku stabilitāti, tomēr ir gadījumi, kad regulējuma īstenošana komercbankām liek pārdomāt veidus kā tam pielāgoties (piemēram, Maksātnespējas likuma ieviešana, ievērojami samazinātu ilgtermiņa kredītu, kas ir nozīmīgs komercbanku ienākumu avots, pieejamību, radot nepieciešamību pievērsties citiem ienākumus nesošiem aktīviem);
2.3. Arvien aktuālāka kļūst demogrāfiskā faktora ietekme uz komercbanku ienākumu struktūru, piemēram, samazinoties iedzīvotāju skaitam valstī, sarūk arī banku klientu loks, kā rezultātā bankām jāmeklē iespējas kā kompensēt negūtos ienākumus (piemēram, samazinot filiāļu skaitu, ceļot komisijas maksas par pakalpojumiem);
2.4. Ekonomiskie faktori ietekmē iedzīvotāju un uzņēmumu finanšu paradumus un iespējas, kas rezultējas uz komerbanku ienākumiem un to struktūru;
2.5. Latvijas nacionālās valūtas maiņas, no lata uz eiro, ietekme uz komercbanku ienākumiem un to struktūru īstermiņā ir negatīva (ieviešanas izmaksas, ienākumu samazinājums vai zudums no eiro un latu pāra konvertācijām, karšu komisijām, maksājumiem eiro valūtā), savukārt, tautsaimiecībai turpinot attīstīties, un mājsaimniecībām un uzņēmumiem uzlabojoties finansiālajai situācijai, tiks segti ar eiro ieviešanu saistītie zaudējumi un pieprasījums pēc banku pakalpojumiem augs, ilgtermiņā radot pozitīvu ietekmi;
3. Lielāko īpatsvaru, no 2005. līdz 2013. gadam, komercbanku aktīvos aizņem kredīti (vidēji 65 %), taču kopš 2009. gada to īpastvars kopējos banku aktīvos samazinās, bet pārējo aktīvu īpatsvars pieaug.
…