Dažādu zinātnisko pētījumu rezultātā ir konstatēts, ka šobrīd pasaulē notiek būtiskas reģionālas un globālas klimata pārmaiņas, kuras iespējams izraisa siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrāciju pieaugums atmosfērā antropogēno izmešu veidā. Šo gāzu koncentrācijas palielināšanās izraisa Zemes virsmas un atmosfēras papildu sasilšanu un negatīvi ietekmē klimatu, kā arī palielina klimata mainības raksturu, kas savukārt ietekmē atmosfēras cirkulācijas raksturu (North Atlantic Oscillation (NAO)). Liela uzmanība ir vērsta uz globālo klimata izmaiņu pētījumiem attiecībā pret globālajiem atmosfēras cirkulācijas procesiem (NAO un ENSO) un hidroloģiskajiem cikliem (Perry et al. 1996; Amarasekera et al. 1997; Simpson un Colodner, 1999), un uz globālo klimata izmaiņu reģionālajām ietekmēm. Globālo klimata izmaiņu sekas var ļoti labi parādīt novērojot parametrus, kas raksturo hidroloģisko režīmu, tādi, kā ledus iešanas ilgums upēs (Klavins, Rodinovs, Kokorīte, 2002). Zinātnieki ir konstatējuši, ka Latvijā pakāpeniski kļūst siltāks, samazinās gada temperatūru amplitūda, palielinās vidējais nokrišņu daudzums, samazinās saules spīdēšanas ilgums, notiek pakāpeniska ūdens līmeņa celšanās Baltijas jūras akvatorijā, (Valsts Hidrometeoroloģijas Pārvalde, 1999) ledus iešana sākas ātrāk (un līdz ar to arī pavasara pali sākas agrāk) (Kļaviņš, Rodinovs, Kokorīte, 2002). Tā kā šīs un citas Latvijas klimata ilgtermiņa izmaiņas būtiski ietekmē Latvijas klimatu, tad bakalaura darba ietvaros pētīta to saistība ar ledus režīmu Latvijas upēs un NAO, pēc kuriem veiksmīgi būtu iespējams novērtēt izmaiņas Latvijas klimatā.
Darbā tiek analizēti pieci klimata ilgtermiņa izmaiņu indikatori:
gaisa temperatūras izmaiņas laikā no 1876. gada Latvijā;
nokrišņu daudzuma izmaiņas laikā no 1891. gada Latvijā;
ledus režīma izmaiņas laikā no 1926. gada Latvijas upēs;
NAO indeksa izmaiņas laikā no 1860. gada;
Latvijas upju caurplūdumu izmaiņas laikā no 1881. gada.
Šie indikatori tika izvēlēti tādēļ, ka to novērojumu periods dod samērā objektīvu novērtējuma iespēju, jo tie ir tikuši izdarīti jau ilgāk kā gadsimtu. Analizējot šādu parametru mainības raksturu ir iespējams ļoti labi novērtēt Latvijas klimata ilgtermiņa izmaiņas.
Darbā tiek analizēti svarīgi zinātniska un saimnieciska rakstura jautājumi, kas saistīti ar Latvijas klimata ilgtermiņa mainību pēdējā gadsimta laikā, kā arī tiek noskaidroti galvenie indikatori, kas nosaka Latvijas klimata ilgtermiņa mainību.…
