Ieskatoties Latvijas valsts tapšanas vēsturē, var manīt, ka latviešu tautas cīņa par savu valsti un neatkarību allaž ir saistījusies ar tautas simboliem, kas stiprināja pašapziņu un deva enerģiju. Simboliem no seniem laikiem tika piešķirtas sargātāju un vienotāju funkcijas.
Katrai valstij ir sava simbolika – valsts karogs, valsts ģerbonis un valsts himna. Himna ir muzikāls simbols, bet ir vērts tuvāk iepazīt lietišķos, vizuālos simbolus, kas ir redzami un izmantojami daudz biežāk. Karogi plīvo ikdienā pie valsts nozīmes iestādēm un tie ir katra pilsoņa mājās; ģerboņus var redzēt uz plāksnēm pie valsts institūciju ēkām, uz pasēm, naudas zīmēm un citiem oficiāliem dokumentiem.
Latvijā dzīvojošam cilvēkam ir jāpazīst ne tikai karoga un ģerboņa ārējais veidols, bet jāzina to izcelsmes saknes un izmantošanas etiķete.
Valsts karogs – oficiāla valsts atšķirības zīme. Karoga aprakstu noteic likums. Karogs ir valsts suverenitātes simbols; karogs ir vienkrāsains vai daudzkrāsains noteiktas formas audums, bieži vien ar ģerboni vai citu emblēmu. Karoga nonievāšanu visu valstu, arī Latvijas likumdošana kvalificē kā noziegumu.
1.1Karoga vēsture
Latvijas valsts sarkanbaltsarkanā karoga krāsu un to salikuma vēsture sniedzas ļoti tālā pagātnē, jo tā pamatā ir seno cēsinieku kara karogs no XIII gadsimta. Par to Vecākā Livonijas Atskaņu hronika. Sarkanbaltsarkanais karogs minēts konkrēta notikuma aprakstā. Ap novembri 1279. gadā, vācu ordenis komplektēja karaspēku, lai atvairītu zemgaļu virsaišu Namieša uzbrukumu Rīgai. No Cēsīm viņam palīgā bija ieradušies 100 letgaļu karavīri ar savu karogu: “Šīs kopas karogs sarkans bij, Turklāt ar baltu svītru tas, pēc cēsinieku parašas.” No šīs hronikas mums kļuvušas zināmas senākās latviešu karoga krāsas. Latgaļu cilts lietojusi savu kara karogu, kas pēc senas tradīcijas bijis sarkans ar baltu svītru.…