Valdība ir lēmusi, ka Latvijas ārpolitikas pirmais uzdevums ir darīt visu, lai Latvija kļūtu par Eiropas Savienības pilntiesīgu biedru iespējami drīzā laikā. 1995. gadā sekmīgi noslēdzās divi priekšdarbu posmi: janvārī Latviju uzņēma Eiropas Padomē, jūnijā Latvija parakstīja ar Eiropas Savienību asociētās valsts līgumu. Pēdējais nozīmīgais M. Gaiļa valdības akts bija iesniegt formālu Latvijas pieprasījumu tās uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES).
Nedz latviešu tautai, varbūt arī ne visiem tās pārstāvjiem un likteņa lēmējiem ir bijusi iespēja kaut cik izsmeļoši iepazīties ar organizāciju, kurā mēs gatavojamies iestāties.
Eiropas Savienība no savas puses deklarē, ka tā ir atvērta katrai valstij, kura vēlas tai pievienoties. Kandidējošai valstij jābūt demokrātiski pārvaldītai, tās saimniecībai jādarbojas pēc brīvā tirgus principiem, tai jārespektē cilvēktiesības un jāievēro Savienības vadošie principi par vides saglabāšanu, par preču, naudas, pakalpojumu un personu kustības brīvību Savienībā, tai arī jāuzņemas sadarbība ārpolitikā un juridiskajā jomā.
Latvijai iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) dod iespēju aktīvi piedalīties gan Eiropas, gan pasaules ekonomikas, politikas un kultūras attīstības veidošanā. Līdzšinējā Eiropas Savienības prakse ir pierādījusi, ka tieši tā saucamo mazo dalībvalstu loma ir bijusi ļoti svarīga izšķirošu lēmumu pieņemšanā. Eiropas Savienība jau tagad no kandidātvalstīm sagaida ne tikai pieprasījumus, bet arī priekšlikumus un idejas, kas dotu savstarpējus ieguvumus gan savienībai, gan kandidātvalstij.
Latvijā veicamie uzdevumi integrācijai Eiropas Savienībā (ES) ar katru dienu paplašinās. Aug arī integrācijas procesā iesaistīto institūciju un ieinteresēto cilvēku skaits. Ir izstrādāta un pieņemta virkne stratēģiskas ievirzes dokumentu, kas apskata atsevišķus integrācijas aspektus. Tomēr joprojām pastāv dažāda izpratne par integrācijas prioritātēm.
Stratēģija Latvijas Republikas integrācijai Eiropas Savienībā ir dokuments, kas nosaka lēmumu pieņemšanas pamatnostādnes ES politikas jautājumos. Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni un darbību, sekmējot valsts iestāšanos ES.
Integrācijas stratēģija:
Apkalpo darbības vadlīnijas valdībai, ministrijām un citām integrācijas procesā iesaistītajām institūcijām;
Veicina jaunu nozaru integrācijas programmu izstrādāšanu un īstenošanu, kā arī ar integrācijas procesu saistītu pētījumu veikšanu;
Paredz valsts pārvaldes atbilstību ES dalībvalsts prasībām un sektoriālo prioritāšu saskaņošanu ar integrācijas ES gaitu;
Nosaka, ka fiskālā politika un valsts budžeta plānošana ir jāsaskaņo ar Latvijas integrācijas ES procesa prasībām;
Uzsver, ka sabiedrības atbalsta priekšnoteikumi ir zināšanas par ES, objektīvas informācijas pieejamība, atklāts valsts pārvaldes dialogs ar iedzīvotājiem.
Uzņemot jaunas dalībvalstis, gan Eiropas Savienības, gan kandidātvalstu interesēs ir kvalitatīvi nepazemināt noteiktos standartus. ES vēsturiskā attīstība rāda, ka katrai valstij jāatrod savs ceļš uz iespējami efektīvāku kopējo noteikumu pielietojumu. Pret stratēģijas uzdevumiem jāattiecas radoši, aktīvi meklējot Latvijai visizdevīgākos risinājumus, vienlaikus apzinoties saistības pret citām valstīm un ES kopumā.
Lai sekmētu labāku kandidātvalsts sagatavošanos ES dalībai, Eiropas Komisija regulāri piedāvā ieteikumus par integrācijas prioritātēm, sniedz dažāda veida atbalstu, lai kandidējošā valsts radoši apzinātos savu neatkārtojamo un tieši tādēļ ļoti vajadzīgo vietu. Īpaša uzmanība pievērsta Latvijas valsts nacionālajām interesēm.
…
