Ievads
Šo tēmu izvēlējos, jo jau daudzus gadsimtus Latvija ir bijusi un ir tranzīts starp Rietumiem un Austrumiem un šī loma ir bijusi visnotaļ nozīmīga, iemesli tam galvenokārt ir bijuši ģeogrāfiska rakstura, Baltijas jūras tuvums, arī pati atrašanās vieta. Tāpat nenoliedzami preču imports ir bijis ar saistīts ar izteikto dabas resursu trūkumu, kā piemēru varētu minēt gāzi, naftu, elektroenerģiju, dažādus metālus un virkni citas izejvielas, materiālus un izstrādājumus, kurus vai nu Latvijā nav iespējams iegūt, vai arī nav iespējams izgatavot dažādu iemeslu pēc – investīciju trūkums attiecīgajās nozarēs, no kā savukārt izriet tas, ka tehnoloģijas netiek attīstītas, arī trūkst piemērota darbaspēka.
Šī darba mērķis ir izpētīt Latvijas importa struktūru un tendences laika posmā no 1992 – 2005 gadam saistībā ar Eiropas Savienību un Krieviju un darbā beigās izvirzīt secinājumus un priekšlikumus.
Šī darba ierobežotā apjoma dēļ tiks aplūkoti šādi temati un par uzdevumiem tiks izvirzīti:
• Preču importa būtība un tā apjoma noteikšana;
• Īss ieskats Latvijas preču importa vēsturē;
• Importa preču struktūra un tā analīze Latvijas t/s 1992 – 2005;
• Īss ieskats Latvijas pakalpojumu importa struktūrā;
• Eiropas Savienības valstu, tas ir, Lietuvas un Igaunijas importa struktūras analīze;
Darbā ir izmantota ekonomisko faktoru analīzes un statistikas analīzes metode. Izmantotā literatūra - statistikas dati, speciālā ekonomiskā literatūra, un interneta resursi.
1.Preču imports
1.1.Preču importa būtība
No valsts viedokļa preču imports ir nepieciešamība pēc tādām precēm, kuras:
• Valstī neražo nemaz;
• Valstī ražo, bet nepietiekamos apjomos;
• Valstī vēl nepazīst, taču tehniskās revolūcijas apstākļos tās sāk ražot ārvalstīs un importēt;
No saimnieciska uzņēmuma viedokļa imports:
• Ir nepieciešams produkcijas ražošanai;
• Vajadzīgs pakalpojumu nozarēm;
• Ir izdevīgs biznesa darījums tirdzniecības organizācijām;
Pavisam citas intereses ir importa valstīm – vajadzīgs ārvalstu tirgus, arī Latvijas tirgus, kaut arī neliels. Iesaistoties tirdzniecībā ar Latviju, kaimiņu Baltijas valstīm un caur tām tieši vai netieši ar Krieviju un tuvākajām NVS valstīm, pārējā pasaule no XX gadsimta 90. gadu sākuma vēro Austrumeiropas tirgus attīstību.
…
