Jau vairākus gadu tūkstošus aktīvi attīstās ārējā tirdzniecība, bet tikai kādus trīs pēdējos gadsimtus tiek meklēta ārējo ekonomisko sakaru teorētiska bāze, lai starptautiskas ekonomiskās attiecības kļūtu racionālākas un efektīvākas teorētiski.
Valstis ir tirgosjušās cita ar citu kops seniem laikiem, tomēr nekad ārējās tirdzniecības apjoms starp valstīm nav palielinājies tādos tempos kā mūsdienu pasaulē. Starptautiskā tirdzniecība mūsdienās ir visu pasaules valstu uzmanības centrā. Arvien vairāk starptautiskā tirdzniecība ietver arī starptautiskos pakalpojumus. Protams, kad palūkojamies sev visapkārt, redzam gan patēriņa priekšmetus, kas ražoti dažādu kontinentu valstīs, pa Latvijas ceļiem ripo automašīnas, kas ražotas Japānā, Korejā, Amerikā, Vācijā, Zviedrijā, Čehijā, Itālijā, Anglijā, Francijā un Krievijā, mūsu uzņēmumos ir visdažādāko valstu darbgaldi un tehnoloģijas. Taču mūsdienās tirdznieciskā apritē arvien vairāk ienāk informācija, transporta pakalpojumi, apdrošināšana, sakaru un finansu pakalpojumi, tūrisms.
Ar tirdzniecību nodarbojas lielas un mazas valstis, tomēr mazu atvērtas ekonomikas valstu atkarība no ekonomiskās sadarbības partnervalstīm ie lielāka nekā liela mēroga ekonomikas valstīs.
Ar importu saprot noteiktas valsts, piemēram, Latvijas mājsaimniecību, uzņēmumu un valdības izdevumus par ārzemēs ražotām precēm un pakalpojumiem. Importu ietekmē:
1.Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts;
2.Ārzemnieku ražoto preču un pakalpjumu cenas salīdzinājumā ar tādiem pašiem ražojumiem Latvijas uzņēmumos;
3.Valūtas kurss.
Kursa darba mērķis:
Veikt vispārēju importa jēdziena raksturojumu, aprēķināt importa dinamikas rādītājus un analizēt importa struktūru Latvijā.
Darba mērķa sasniegšanai veicami šādi uzdevumi:
1.Iepazīties ar importu kā jēdzienu un formulēt to;
2.Aprēķināt importa dinamiku, izmantotjot statistiskās dinamikas formulas;
3.Analizēt Latvijas importa struktūru pa valstu grupām.
Imports ir preču iegādes (pirkšanas un pārdošanas) attiecības iekšzemē, kas pamatos aptver ārzemēs ražoto produkciju un sniegtos pakalpojumus. Šis formulējums liecina, ka imports obligāti aptver ne tikai kādā valstī ievestos ražojumus, bet arī ārzemju vai ārzemnieku kā fizisko, tā juridisko personu) pakalpojumu apmaksu. Šaurāks ir importa saturs ārējā tirdzniecībā, jo tas aptver tikai produkcijas ievedumu.
Aprēķinot ārējās tirdzniecības apgrozījumu, LR valsts statistikas komiteja importa kopapjomā ieskaita:
preces (produkciju), kas šķērso robežu un deklarētas patēriņam Latvijā, t.sk. ievesto elektroenerģiju un dabasgāzi;
preces, kas ievestas pārstrādei, uzņemoties saistības par atpakaļizvešanu;
eksportētās preces, kas ievestas pēc pārstrādes ārvalstīs.
Importa neieskaita tranzītkravas, preces, kas ievestas uz laiku, preces remontam, nomai, diplomātiskajām pārstāvniecībām, humānās palīdzības kravas.
Preču imports parasti tiek uzskaitīts faktiskajās CIF cenās, t.i. iegādes cenās ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai. Importa uzskaitē latos ir tās pašas valūtas kursa problēmas kā eksportā.
Pietiekami sarežģīti ir noteikt pakalpojumu importa loku un lielumu. Produkcijas importu fiksē tirdzniecības bilance, bet pakalpojumu importu - maksājumu bilance. …
