IEVADS
Imports ir preču iegādes (pirkšanas un pārdošanas) attiecības iekšzemē, kas pamatos aptver ārzemēs ražoto produkciju un sniegtos pakalpojumus. Šis formulējums liecina, ka imports obligāti aptver ne tikai kādā valstī ievestos ražojumus, bet arī ārzemju vai ārzemnieku kā fizisko, tā juridisko personu) pakalpojumu apmaksu. Šaurāks ir importa saturs ārējā tirdzniecībā, jo tas aptver tikai produkcijas ievedumu.
Preču importa būtība
No valsts viedokļa preču imports ir nepieciešamība pēc tādām precēm, kuras:
• Valstī neražo nemaz,
• Valstī ražo, bet nepietiekamos apjomos,
• Valstī vēl nepazīst, taču tehniskās revolūcijas apstākļos tās sāk ražot ārvalstīs un var importēt.
No saimnieciska uzņēmuma viedokļa imports:
• Ir nepieciešams produkcijas ražošanai,
• Vajadzīgs pakalpojumu nozarēm,
• Ir izdevīgs biznesa darījums tirdzniecības organizācijām. (Zīle H., 2003.)
Importu ietekmē:
• Pašmāju reālais iekšzemes kopprodukts. Jo lielāks kopprodukts, jo lielāki iedzīvotāju ienākumi, jo lielāks arī imports. Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet uz jebkuru superlielvalsti: jo bagātāka nācija, jo lielāka vēlēšanās tās iedzīvotājiem ir iegādāties importa produkciju. Arī standartizētā pasaulē cilvēku tieksme pēc daudzveidības nav mirusi.
• Valūtas kurss. Jo nacionālās valūtas kurss ir augstāks attiecībā pret citu valstu valūtām, jo tas sekmē importu attiecīgajā valstī. Importa cenas ir attiecīgās valsts valūtā un, ja lata kurss pret citām valūtām ir augsts, tad arī citas valsts importa cena latos ir relatīvi zemāka. (Gods U., 2002.)
Neatkarīgās Latvijas laikā sākot ar 1991.g. sākās pirmie patstāvīgie importa sakari. Sākumā valsts pārvalde turēja savās rokās kā eksportu, tā arī importu. Parādījās jaunas darbības formas – Latvijā ienāca ārvalstu firmas ar savām precēm, kapitālu, vadošiem speciālistiem un projektu dokumentiem. Tāpat kā 1920. – 1940.g. importa apjoms strauji sāka palielināties, ar laiku būtiski pārsniedzot eksporta apjomus.
Sākotnēji kapitāls galvenokārt ieplūda tirdzniecībā, kur tā aprite ir straujāka un efektīvāka. Dažu gadu laikā izzuda deficīta preču jēdziens kā patēriņa preču, tā arī ražošanas līdzekļu jomā. Ar ārvalstu kapitālu palīdzību tiek iegādātas arī tādas preces, kā, piemēram, tirdzniecības kuģi. Noteikta loma saņemtajai humānajai un citai palīdzībai, kas kalpo tautsaimniecībai, kaut gan paliek aiz importa apjoma. (Zīle H., 2003.)
Pētījuma objekts: Latvijas imports
Pētījuma priekšmets: Latvijas imports laika posmā no 1995.gada līdz 2007.gadam.
Darba mērķis: Iegūt Latvijas importa struktūras rādītājus par laika periodu no 2003. līdz 2007.gada, un dinamikas rādītājus par laika periodu no 1995.gada līdz 2007.gadam.
Darba uzdevumi:
1. Iepazīties ar teorētisko informāciju un definēt importa jēdzienu,
2. Iegūt un izpētīt statistikas datus par Latvijas importu,
3. Noskaidrot Latvijas importa struktūru un dinamiku, izveidot atbilstošas tabulas un grafiskos attēlus.
Autoru ieinteresēja tēma par importu, jo, pastaigājot pa veikaliem un pavērojot preču klāstu, ir ļoti labi redzams, ka lielākā daļa preču, kas atrodas plauktos, nav Latvijā ražotas. Šķita interesanti noskaidrot, no kurām valstīm visvairāk ievestas preces, kā arī to, tieši kuras preču grupas ir vispieprasītākās.
Darba struktūra: darbs sastāv no ievada, divām nodaļām, divām apakšnodaļām, secinājumiem, priekšlikumiem, pieciem izmantotās literatūras avotiem un viena pielikuma. Darbā ir četri attēli, četras tabulas un 22 formulas.
…
