Viens no galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas parāda valsts ekonomisko izaugsmi un līdz ar to arī iespējamo tautas attīstību ir iekšzemes kopprodukts (IKP). Izanalizējot IKP attīstību, var daudz ko secināt par valsts šī brīža ekonomisko attīstību un arī par turpmākajām attīstības tendencēm. IKP izmanto, lai raksturotu valsts un tās reģionu ekonomiskās attīstības dinamiku, novērtētu atšķirības starp reģioniem un parādītu valsts līdzsvarotas attīstības problēmas. Šajā darbā centīšos izanalizēt iekšzemes kopprodukta struktūru, tā attīstību, izmantojot statistiskas metodes un rādītājus.
Termins “statistika” cēlies no latīņu vārda “status”, kas nozīmē “noteikts lietu stāvoklis”. Statistikas termins ir ļoti plašs. Pašreiz ir apmēram tūkstotis statistikas definīciju. Pirmā no tām attiecas uz 1749. gadu. 250 gadu laikā tā tika precizēta un papildināta.
Ar statistiku saprot datu un rādītāju kopumu, kas izsaka lielu daudzumu, apjomu un citus rādītājus. Statistika ir zinātne, kas nodarbojas ar sabiedrisko parādību stāvokļa un pārmaiņu skaitlisku uztveršanu un mērīšanu, un pētī sabiedrisko parādību un procesu skaitliskās likumsakarības.
Bieži vārdu “statistika” lieto kā īsāku apzīmējumu vārdiem “statistiskās metodes”. Statistiskās metodes var raksturot kā metodes, kuras lieto pie datu savākšanas, attēlošanas, analīzes un interpretācijas. Interpretācija – skaidrojums, satura atklāšana. Statistikai mūsu dzīvē ir liela nozīme. Statistikas vislielākais devums – informācija.
Mana darba mērķis ir iepazīties ar Latvijas IKP attīstību un tā struktūru laika posmā no 2002. – 2006. gada.
Darba uzdevumi:
1.Savākt statistisko informāciju par Latvijas IKP
2.Veikt statistiskos aprēķinus
3.Izanalizēt iegūto aprēķinu rezultātus
4.Izdarīt secinājumus par iegūtajiem datiem.…