Ievads
Latvija Eiropas Savienībā ir samērā nesen. Tā tika uzņemta Eiropas Savienībā pirmspēdējā (līdz šim) paplašināšanās kārtā – 2004. gada 1. maijā. Būtiski jautājumi par Latvijas dalības noteikumiem tika risināti vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Kopā ar Latviju šajā paplašināšanās kārtā Eiropas Savienībā iestājās vēl deviņas valstis. Šīs desmit jaunās dalībvalstis bieži ieņēma kopēju pozīciju sarunās ar Eiropas Savienību, tādējādi spējot panākt sev izdevīgākus noteikumus.
Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija ir nodevusi daļu savas suverenitātes Eiropas Savienībai. Tādējādi Eiropas Savienības institūcijās pieņemtie likumi Latvijai ir obligāti un, par to nepildīšanu Latviju var iesūdzēt Eiropas Kopienu tiesā, kura var likt Latvijai maksāt soda naudu. Tomēr Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ne tikai pilda šos likumus, bet arī piedalās to pieņemšanā. Tādēļ ir ļoti būtiski tas, cik kvalitatīvi tiek pārstāvētas Latvijas intereses un propagandēts tās viedoklis. Būtiska ir arī spēja nepiekāpties jautājumos, kas Latvijai ir ārkārtīgi svarīgi un spēt panākt sev izdevīgus kompromisus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Mana darba hipotēze skan šādi – Latvijas interešu aizstāvība Eiropas Savienībā netiek veikta pietiekoši kvalitatīvi. Latvija piekāpjas jautājumos, kuros tā varētu panākt arī labākus noteikumus sev. Es izvēlējos savam darbam šādu hipotēzi, jo, vērojot notikumu attīstību Eiropas Savienībā un Latvijā (piemēram, cukurfabriku slēgšanu, neizdevīgus lēmumus Latvijai lauksaimniecības nozarē kopumā u.c.) esmu nonācis pie secinājuma, ka citu valstu intereses tiek pārstāvētas daudz efektīvāk.
Es apskatīšu Latvijas ietekmi uz Eiropas Savienību vairākos līmeņus – Latvijas darbību Eiropas Savienības Padomē, Eiropas Komisijās un Eiropas Parlamentā.
Apskatīšu arī vairākas nozares, Eiropas Savienības ietekmi uz tām un Latvijas reakciju uz šo ietekmi. Tātad apskatīšu lauksaimniecības nozari, ārpolitiku un enerģētikas nozari, kā arī Latvijas pārstāvniecību Eiropas Savienības institūcijās un to cik taisnīgs ir šāds pārstāvniecības apjoms.
Darba metodes būs Latvijas darbības analīze attiecīgajās nozarēs, kā arī šīs darbības salīdzināšana ar citu valstu darbību. Manis izvirzītā hipotēze ir Latvijai visai neglaimojoša un ja tā apstiprināsies, tad centīšos rast skaidrojumu Latvijas nespējai pārstāvēt savas intereses.
…
