Tēmu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) es izvēlējos tāpēc, ka es gribēju iegūt īstu skaidrību, kas tā ES tāda ir, kāpēc valstis tajā vēlas iestāties, vai tas būs labi, vai slikti ? Vēl līdz šim brīdim man nav bijuši skaidri visi šie jautājumi. Gan presē, gan televīzijā nepārtraukti tiek sludināts, cik labi būs, kad mēs tur nonāksim, bet reti kurš atspogoļo arī šī procesa negatīvās puses. Tāpēc es šajā darbā centīšos parādīt gan iestāšanās plusus, gan mīnusus, lai katrs lasītājs pats var salīdzināt un izlemt, kuram viedoklim piekrīt, kuram – nē. Mans darba mērķis ir parādīt, ka iestāšanās procesa pozitīvajām pusēm līdzās stāv daudz lielākas negatīvās puses. Savā darbā es mēģināšu pierādīt, ka līdzdalība Eiropas Savienībā nav tās labākais mērķis, uz ko Latvijai vajadzētu tiekties. Tātad mana zinātniski pētnieciskā darba pamatdoma ir: Iestājoties Eiropas Savienībā līdzās dažām pozitīvajām pusēm, pastāv daudz negatīvas puses.
2. Kas īsti ir Eiropas Savienība ?
Sabiedrībā valda dažādi uzskati par ES, jo daudzi nemaz īsti nezina, kas tā tāda ir, kādēļ dibināta un ar ko nodarbojas. Daudzi maldās uzskatīdami, ka tā ir kāda militāra organizācija, kurā iestājoties mēs būsim pasargāti no Krievijas ietekmes. Tas notiek tāpēc, ka cilvēki jauc ES ar NATO, kas tiešām ir militāra organizācija.
LĪGUMS PAR OGĻU NU TĒRAUDA KOPIENU. Viss sākās ar Francijas ārlietu ministra Roberta Šūmana ierosinājumu par Ogļu un tērauda kopienu. Ierosinājuma pamatideja bija nodrošināt kontroli pār rūpniecību, kas ir viena no būtiskākajām nepieciešamībām, lai valsts varētu uzsākt karu. Kopīga pārnacionāla kontrole pār rūpniecību padarītu karu starp dalībvalstīm materiāli neiespējamu. Lai arī Šūmana priekšlikums sākotnēji sastapās ar pretestību, jau 1951.gadā Parīzē Līgums par Ogļu un dzelzs kopienu tika parakstīts un stājās spēkā 1952.gada jūlijā.
Ogļu un tērauda kopienas dibinātājas bija sešas Eiropas valstis: Beļģija, Francija, Vācijas Federatīvā Republika, Itālija, Luksemburga un Nīderlande.
Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveide iezīmēja sākumu uz savstarpējo saskaņu vērstai sadarbībai Eiropā ar pārnacionālas pārvaldes elementiem. Dalībvalstis atteicās no daļas to lemšanas tiesību, tās nododot jaunās Kopienas institūcijām.…
