Latvijas ekonomisko potenciālo spēku un reģionālās iespējas raksturo trīs posmi:
• Pirmais ir novērojams Rīgā, vienā no lielākajiem finansiālajiem, internacionālajiem tirgus un manufaktūras centriem Cara impērijā. Pateicoties lielām kapitāla investīcijām, kuras piesaistīja Count Sergei Witte’s ekonomiskās reformas, tik aizveidota atsaucīga, konkurētspējīga, industriāla un multinacionāla sabiedrība. Šo sabiedrību palīdzēja radīt liela un reģionāli nozīmīga tehniskā universitāte – Rīgas Politehniskais institūts. Tā bija pilsēta ar simtiem banku, te tika ražotas lidmašīnas, mašīnas un dzelzceļa ekipējums tā laika modernākajās rūpnīcās. Zemnieki bija brīnišķīgs darbaspēks. Šī ēra beidzās Pirmā pasaules kara laikā, kad visas iekārtas un bibliotēkas tika aizvestas uz Krieviju.
• Otrais posms ir neatkarības atgūšanas laikā pēc Pirmā pasaules kara. Ar ļoti ierobežotiem resursiem un iespējām ekonomika tika tendēta uz viensētas lauksaimniecību. Tika panākts, lai tauta būtu pārliecināta un apmierināta. Šajā laika posmā visi strādāja vai mācījās skolā. Latvijā un Igaunijā bija visvairāk reģistrēto studentu visā Eiropā. 20 gadu laikā darba produktivitāte bija palielinājusies divas reizes. Dzīves līmenis bija pat augstāks nekā Somijā. Šī ēra beidzās ar Otrā Pasaules kara šausmām, kad Latvijas valdība tika atlaista no darba un vietējā Krievu kopiena nāca pie varas.
• Trešais ir melnais posms, kurā pastāvēja Padomju darba sabiedrība. Vietējā privātuzņēmējdarbība tika likvidēta. Ar Padomju materiālu, mašīnu un miljons Padomju iedzīvotāju palīdzību Latvijas agrikultūra un industrijas, kā arī izglītības un izpētes industrijas, tika integrētas ar Padomju ekonomiku, lai izpildītu Padomju vajadzības. Tā bija atkarīga tauta, Savienības ķermeņa darba rokas. Šī ēra noslēdzās ar Padomju Savienības valdības savienību.
Ja Latvija attīstīs iespēju maksimāli iesaistīt tautu lietderīgā, produktīvā un vērtīgā darbā, tad tas radīs sociālu, intelektuālu un tradicionālu kapitālu.…
