Latvijas iedzīvotāju statistiskā analīze. Statistiskā grupēšana, dinamikas rindas, vidējie lielumi, variācijas rādītāji

Termins „statistika” radies no latīņu vārda „status”, kas tulkojumā nozīmē „stāvoklis”. Itālijā renesanses laikmetā ar vārdu „statistiķis” pazina cilvēkus, kas labi orientējas politikā un valsts lietās.
Statistika kā zinātne veidojās 17.gs. otrajā pusē angļu zinātnieka Džona Graunta un Viljama Petija darbos, kuros sabiedriskās parādības pirmo reizi tika skatītas to skaitliskā izpausmē.
Statistika ir zinātne, kas pētī masveida parādības un procesus, cenšoties atklāt un uzzināt tajos notiekošās statistiskās likumsakarības.
Statistika nodarbojas ar masveida parādību pētīšanu, pie tam pārsvarā interesējoties tikai par šo parādību skaitliskajām izpausmēm.
Mūsdienās statistikas zinātne ir ieņēmusi stabilu vietu pārējo zinātņu vidū. Galvenā loma valsts statistikas sistēmā, kura Latvijā funkcionāli centralizēta un teritoriāli decentralizēta, ir Latvijas Republikas Centrālā Statistikas Pārvalde(CSP)- lielākajai statistisko darbu veicējai un atbildīgajai par valsts statistikas darba organizāciju. Dažus statistikas jautājumus risina arī citas valsts un pašvaldību institūcijas- Latvijas Banka, Finansu Ministrija, iekšlietu Ministrija, Satiksmes Ministrija u.c.
Mūsdienās vārds „statistika” ir pazīstams plašām iedzīvotāju masām. To parasti lieto trīs jēdzienu apzīmēšanai.
Ar statistiku saprot datu un rādītāju kopumu, kas izteic dažādu lietu un parādību kopumu, apjomu, sastāvu un citas tos raksturojošas īpašības. Šis jēdziens ikdienas uztverē saistītas ar skaitļu rindām, pārskatiem, tabulām, statistikas datu krājumiem, grafikiem utt., kuras plaši lieto dažādu saimniecisku, politisku, administratīvu un citu jautājumu kārtošanai, lēmumu pieņemšanai un to izpildes kontrolei.
Šo vārdu lieto tādu iestāžu un organizāciju nosaukumos, kuras vāc, apkopo un analizē datus par iedzīvotājiem, uzņēmumiem, saimniecībām, teritoriāli reģionālajām vienībām u.c.
…