Patstāvīgajā darbā galvenā uzmanība tiks veltīta tam, kā prognozēt Latvijas iedzīvotāju migrācijas tendences, nedaudz pievēršoties arī iedzīvotāju dabiskajam pieaugumam. Iedzīvotāju daudzumu valstī nosaka, pirmkārt, tās pastāvīgo iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas (dabiskais pieaugums un mirstība), otrkārt, migrācija, kas nozīmē gan valstī iebraucošos, gan izbraucošos. Tā kā valstij ir svarīgi, cik daudz darbaspēka tai būs un kādas ir iedzīvotāju grupu attiecības, ar to domājot novecošanos un jauniešu ienākšanu darba tirgū, tad ir svarīgi prognozēt arī tādus procesus kā imigrāciju un emigrāciju. Ja valsts velta resursus, lai celtu dzimstības rādītājus un izglītotu jauniešus, bet viņi no valsts aizbrauc, tad valsts ekonomikai tas nozīmē tīros zaudējumus.
Izmantoto terminu definīcijas
Par pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiek uzskatīti visi iedzīvotāji, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorija, ieskaitot tos, kas tautas skaitīšanas vai apsekojuma brīdī bija pagaidu prombūtnē.
Reģistrēto laulību skaits ietver laulības, kas noslēgtas gan pilsētu, novadu un pagastu dzimtsarakstu iestādēs, gan to konfesiju un draudžu baznīcās, kam atbilstoši Latvijas Republikas Civillikumam dotas tādas tiesības.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir starpība starp attiecīgajā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu.
Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu pastāvīgās dzīvesvietas maiņas nolūkā vai vismaz uz vienu gadu. Migrāciju iedala ārējā (starpvalstu) un iekšējā (Latvijas ietvaros).
Prognožu mērķi, veidi, to iedalījums
…