Tēmu “Latvijas I Republikas sasniegumi Latvijas lauksaimniecībā” izvēlējos tāpēc, ka mani uztrauc Latvijas lauksaimniecības stāvoklis. Daudzi novēršas no šīs nozares, jo neredz nekādu perspektīvu šajā jomā.
Šajā zinātniski pētnieciskajā darbā es vēlos izpētīt kādi lauksaimniecības sasniegumi un to cēloņi ir bijuši Latvijas I Republikas laikā (1918 – 1940), cik daudz lauksaimniecības loma ir guvusi šajā laika posmā, jo arī mūsdienās lauksaimniecība ir ļoti svarīga.
Mūsdienās lauksaimniecība ir aktuāla problēma, tāpat arī tas ir bijis Latvijas brīvvalsts laikā. Vēlos izpētīt vai Latvijas I Republikas valdība tika galā ar lauksaimniecības problēmām, vai tās tā arī palika neatrisinātas.
Par šo tēmu, tāpat kā par visām citām pastāv dažādi viedokļi es vēlos izprast tā laika politiku attiecībā pret lauksaimniecību un izveido par šo tēmu savu personīgo viedokli.
Ko Latvijas lauksaimniecība ir guvusi Latvijas I Republikas laikā? Vai mūsdienu valdība var kaut ko mācīties no Latvijas I Republikas valdības attiecībā pret lauksaimniecību? Kādi ir bijuši svarīgākie lauksaimniecības sasniegumi Latvijas I Republikas laikā?
Uz šiem daudzajiem jautājumiem vēlos rast atbildes, strādājot pie šī zinātniskā darba, pētot attiecīgo vēstures literatūru.
“1918. gadā latviešu tautai pārsvarā bija tikai divas prasības – neatkarību Latvijai un zemi zemniekiem”.1
Aktīvs atbalsts lauksaimniecībai sākās jau 1919. gadā, kad Zemkopības ministrija sāka izsniegt aizdevumus gan naudā, gan inventāru karā cietušo saimniecību atjaunošanai. Aizdevumu izdošana pieauga 1920. gadā. Līdz 1922. gadam tika izsniegti 13579 aizdevumi kopsummā 5186072 lati. Latvijas saimnieciskajā politikā no 1918. līdz 1920. gadam liela nozīme bija LZS (Latvijas Zemnieku savienībai), kuru vada K. Ulmanis, kas 1922. gadā izveidoja Zemes Banku, kas nodarbojās ar hipotēku – ilgtermiņa aizdevumu izsniegšanu. Bankas sākotnējie līdzekļi tika iedalīti no valsts budžeta. Valsts Zemes bankas kreditēšanai izsniegtie līdzekļi bija nodokļu maksātāju nauda. Zemes banka bija viena no tām, kas izplānoja līdzekļu pārdali par labu lauksaimniecībai, kas atbilda LZS politiskajām prasībām.
“LZS panāca, ka 1928. g. Zviedrijas sērkociņu sindikāts “Svenska Taudesticks Aktibolget” izsniedz Latvijai 25 milj. lielu aizdevumu, no kura 16. 5 milj. Ls. (66%) iedalīja lauksaimniecībai.”…