Latvijas ģeoloģiskā uzbūve un hidroloģiskie apstākļi

Jau senatnē amatnieki izmantoja dzintaru rotaslietās, kramu uguns iegūšanai, akmeni – darbarīkos. Jau 13.gs. kaļķa ieguvei sāka izmantot dolomītus. Tas bija galvenais izejmateriāls piļu celšanai. Mēģinājums izmantot purva rūdas un dažas vietējos derīgos izrakteņus veica Kurzemes hercogistē uzaicinātie ārzemju lietpratēji. Pirmie pazīstamie darbi bija I. Konoldam – par dzelzs ieguvi no purva rūdām. K. Fišers 1778.g. savā darbā „Vidzemes dabas vēsture pētījumi” aprakstīja savāktos minerālus, iežus u. c. J. Ferbers, pētīdams Kurzemes ģeoloģijas problēmas, jau izskaidroja sēravotu rašanos un mēģināja salīdzināt Ventas un Daugavas ģeoloģiskos profilus. Pirmo Latvijas ģeoloģiskās uzbūves griezumu aprakstījis K. Grevinks. Br. Doss un H. Hanzens izstrādāja detalizētu Baltijas kvartāro nogulumu karti. Pirmo skolu un ģeoloģijas muzeju Latvijā izveidoja J. Greste. Pirmos magmatiskos iežus teorētiskos mineraloģijas un kristalogrāfijas pētījumus veicis B. Popovs. E. Rozenšteins pirmais ieteica izmantot perma kaļķakmeņus cementa izgatavošanā. No 1939. līdz 1946. gadam ģeoloģiskos pētījumus veica Zemes Bagātību Pētīšanas institūtā, ko vēlāk pārdēvēja par Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūtu. …