Teritorija un ģeogrāfiskais stāvoklis. Latvijas teritorija aizņem 64 500 km2 lielu platību. Sakarā ar ģeogrāfisko stāvokli un daudzveidīgo reljefu šajā nelielā platībā tomēr izveidojusies samērā liela dabas apstākļu dažādība.
Republikas teritorijas apveids ir garenisks – rietumu-austrumu virzienā 442 km, bet ziemeļu-dienvidu virzienā – 210 km liela, tādēļ arī Latvijas dabas apstākļi vairāk mainās paralēli nekā meridiānu.
Daudzas republikas fiziski ģeogrāfiskās īpatnības izveidojušās sakarā ar tās ģeogrāfisko stāvokli. To raksturo šādi galvenie momenti.
Pirmkārt, republika atrodas jaukto mežu zonā. Salīdzinot ar ziemeļos esošo taigas zonu, tai raksturīgs mērens mitrs klimats ar samērā siltām ziemām un pavēsām vasarām; dabiskās mežaudzes veido skuju un platlapji; augsnēs pastiprināti noris velēnas process, kas lielās platībās velēnu podzolētās augsnes; augsto sfagnu purvu te ir mazāk. Šajā zonā labvēlīgo dabas apstākļu dēļ lielākas platības pārvērstas lauksaimniecībā izmantojamā zemē.
Otrkārt, Latvija atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu nomalē. Tādēļ republikā, ģeoloģiskā griezuma lielāko daļu veido maz traucēti paleozoja nogulumi; ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī kaimiņrepublikās nav kalnāju. Tas sekmējis dažādu ģeogrāfisku sakaru izveidošanos no apkārtējām zemēm: šeit no dažādiem virzieniem ieplūst atšķirīgas gaisa masas, kas rada republikai raksturīgās straujās laika apstākļu maiņas.
Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa īpatnības dēļ Latvijas teritorijai pleistocēnā varēja brīvi uzvirzīties kontinentālie apledojumi, kas pārveidojuši pamatiežu virsas reljefu un uznesuši biezu glaciālo nogulumu kārtu. Tagadnes reljefa veidošanā vislielākā nozīme bijusi pēdējam – Valdaja apledojumam. Salīdzinot ar kaimiņu apgabaliem dienvidos un austrumos, kurus minētais apledojums nav skāris, glaciālais apledojums ir jaunāks un mazāk pārveidots virsas denudācijas un upju erozijas procesos. Sakarā ar to Latvijā upju tīkls ir maz pārveidots un ledāja veidotajās ieplakās saglabājušies daudzie ezeri. Ledāju akumulācija nav bijusi vienmērīga, tādēļ visā republikā, tāpat kā pēdējā apledojuma skartajā apgabalā, samērā līdzenas zemienes mijas ar stipri paugurainām augstienēm un grēdām. Šāds reljefa lielo formu sadalījums radījis lielu dažādību pārējos dabas apstākļos.
…
