Latvijas ezeru ainavas kā tūrisma resurss

Termins „ainava” tā izpratne
„Ainava” – nozīmē teritoriju tādā nozīmē kā to uztver cilvēki un kuras (ainavas) raksturs ir dabisku un/vai cilvēku veiktu darbību un mijiedarbību rezultāts (Nikodemus 2005, ER).
Ainava nozīmē cilvēku un dabas mijiedarbības rezultātā un citu faktoru ietekmē radušos teritoriju (CEO 2000, ER).
Ārēji nosacīti norobežots un atšķirīgs, bet iekšēji vienots dabas komplekss, kas veidojies uz Zemes virsmas, atšķirīgi attīstoties dabas komponentiem (reljefam, iežiem, ūdeņiem, klimatam, augu un dzīvnieku pasaulei) un pakļaujoties dažādai cilvēka darbības ietekmei. Ar ainavu apzīmē gan nelielu dabas kompleksu (upes ieleja, kalnu nogāze), gan cilvēka veidotu vidi (pilsētas ainava, kultūrainava) (Bērziņa K., Smaļinskis J. 2008,ER).

Ainavas nozīme cilvēka dzīvē.
Sākotnēji cilvēks bija pakļauts ainavām ,tas pielāgojās, taču mūsdienās cilvēka-ainavas attiecības ir pilnīgi pretējas. Cilvēks ar vēlmi uzlabot dzīves vidi nepārtraukti ietekmē ainavu un tās pārvēršanos. Pavisam nedaudz tā ir mainījusies lauksaimniecības rezultātā, savukārt būtisku ietekmi uz ainavas izmaiņām ir radījuši tādi veidojumi, kā upju dambji, izrakumi, pilsētu attīstība un tamlīdzīgi (Fellmann J., 1999)

Kā ainavas veidojas?
Ir trīs galvenie ģeogrāfiskie elementi, kas veido jebkuru ainavu:
1. Zemes virsma un ģeoloģija, tajā tiek ietvers arī reljefs, ūdeņi;
2. Veģetācija un dzīvās būtnes;
3. Cilvēka klātbūtne, kas nozīmē visu cilvēka radīto, pārveidoto un ietekmēto.
Katrā konkrētā vietā kāds no šiem trīs elementiem var būt dominējošais, piemēram, tropiskajos mežos, tieši veģetācija un dzīvnieku valsts ir dominējošās un cilvēka klātbūtne tajos praktiski nav novērojama (Burton R. 1997).
…