Ērču kārtā ir sīki un ļoti sīki zirnekļveidīgie, kuru ķermenī vēderu nevar droši atšķirt no krūtīm. To ekoloģija un bioloģija ir sevišķi daudzveidīga – tās dzīvo augsnē, ūdenī, uz augiem un dzīvniekiem, pārtiek no trūdvielām, augu un dzīvnieku barības vai sūc sauszemes mugurkaulnieku, arī cilvēka asinis. Kā cilvēka un dzīvnieku parazīti un augu kaitēkļi ērces nereti nodara daudz posta.
Ērces pēta zooloģijas zinātnes nozare – akaroloģija. Pavisam zināmas 15 000 ērču sugas, no tām apm. 10 % ir asinssūcējas. Latvijā konstatētas apm. 600 sugas.
Ērces iedala 3 apakškārtās.
Apakškārtā Parasitiformes ir parazītiskas vai plēsīgas ērces, retāk tās pārtiek no trūdvielām. Parazītiskās sugas, sūcot dzīvnieku un cilvēka asinis,no slimā organisma veselajā pārnes slimību izraisītājus – vīrusus, baktērijas, spirohetas, sporaiņus un izplata transmisīvas slimības (ērču encefalītu, asinssērgu jeb babezielozi, kū drudzi, žurku izsitumu tīfu, mēri, tulamēriju, toksoplazmozi u.c.).
Ganību ērču dzimtā – Ixodidae ir lielākās ērces. Tās bieži sastop krūmainās ganībās. Līdz šim Latvijā konstatētas 6 sugas.
Visbiežāk no ganību ērcēm sastop suņu ērci – Ixodes ricinus, kas piesūcas cilvēkiem, mājlopiem, savvaļas zīdītājiem un daudziem putniem. Bieži sastop uz peļveidīgajiem grauzējiem un ciršļiem, parasti vairākus īpatņus uz viena sīkā zīdītāja. Vislielākā daudzumā un visaktīvākās tās ir pavasarī pēc pārziemošanas. Pārnēsā govju asinssērgu. Raksturīgs ūdensžurkas parazīts ir I. apronophorus. Uz sīkajiem zīdītājiem bieži sastop arī I. trianguliceps un I. persulcatus. Pēdējā ir galvenā ērču encefalīta izplatītāja – taigas ērce. …