Ievads
Cilvēkiem vienmēr ir bijusi nepieciešama enerģija, lai sasildītu sevi un pagatavotu ēdienu, lai iegūtu gaismu un lai pārvietotos. Diemžēl liela daļa šo avotu, kas mums dod siltumu, gaismu un ļauj pārvietoties, gandē vidi, bojā veselību un, neskatoties uz visiem labumiem un ļaunumiem, ne visai tālā nākotnē taisās izsīkt un atstāt mūs pilnīgi tukšā. Pēdējo 50 gadu laikā enerģijas izmantošanas apjoms mūsu labklājībai un priekam ir strauji audzis. Līdz ar lielo fosilā kurināmā patēriņu ir saasinājušās arī vides problēmas. Lai nodrošinātu pasaules iedzīvotājus ar nepieciešamo enerģijas daudzumu, fosilais kurināmais (ogles, dabasgāze, nafta u.c.) tiek patērēts tādā apjomā, ka pēc zinātnieku aprēķiniem tas varētu izsīkt tuvāko dažu gadu desmitu laikā. Modernā sabiedrība nav iedomājama bez nepārtraukta enerģijas patēriņa. Tas ir radījis lielākas ērtības, taču reizē - arī nopietnu ietekmi uz vidi. Enerģiju pārsvarā iegūst izmantojot organisko kurināmo, kas izraisa CO2 pieaugumu atmosfērā, kas savukārt izraisa temperatūras paaugstināšanos, juras līmeņa celšanos un globālo sasilšanu. Mūsdienās cilvēks zina, ka visi enerģijas avoti ietekmē vidi. Lai mazinātu tai radīto kaitējumu, visā pasaulē būtu jāpatērē mazāk enerģijas, nekā pašlaik. Grūti iedomāties, kā šo enerģijas patēriņu varētu būtiski samazināt. Vai vajag to darīt? Varbūt vajag meklēt alternatīvas un ilgtspejīgas enerģijas ieguves tehnoloģijas?
Kas ir alternatīvā enerģija? Zinātnisko terminu vārdnīcā lasām - alternatīvā enerģija ir enerģijas resursu veids, kuru izmantošana nerada kaitējumu videi vai arī rada to tikai nelielā apmērā salīdzinājumā ar fosilā kurināmā izmantošanu. Alternatīvās enerģijas veidi pārsvarā ir atjaunojamie resursi - biokurināmais, hidroenerģija, saules enerģija, vēja enerģija.
…