Par spīti tam, ka Baltijas valstu ekonomikas izaugsme pēdējos gados pārsteigusi pat optimistiskākos prognozētājus, turpmākajos gados šo valstu attīstība, visticamāk, palēnināsies. Strauju Latvijas tautsaimniecības izaugsmi var apdraudēt uzņēmēju pieprasījumam atbilstoša darbaspēka trūkums un nepietiekama inovāciju un augsto tehnoloģiju izmantošana biznesā.
Latvijā gan uzņēmumi, gan valsts pārvalde ārkārtīgi maz tērē zinātnei un inovāciju attīstībai (mazāk nekā pusprocentu no iekšzemes kopprodukta), turklāt augsto tehnoloģiju imports Latvijā būtiski pārsniedz eksportētās produkcijas vērtību. Tie var izvērsties par šķēršļiem Latvijas ekonomikas tālākai straujai izaugsmei.[8] Mūsu valsts iespējas ir daudzveidīgas, bet, lai tās pilnvērtīgi izmantotu, jābūt skaidrai nākotnes stratēģijai.
Viens no svarīgākajiem kritērijiem,kas raksturo ekonomiskās izaugsmes attīstību valstī, ir ārējā tirdzniecība.Ārēja tirdzniecība ir tirdzniecība, kas pārsniedz vienas valsts robežas un ir galvenā ārējo ekonomisko sakaru forma. Pēc Latvijas iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā, Latvijai saistoša kļūs ES ārējās tirdzniecības politika, tādēļ būtiskas izmaiņas gaidāmas tirdzniecības režīmā ar kaimiņvalstīm un trešajām valstīm. Tirdzniecība ar pārējām ES dalībvalstīm balstīsies uz iekšējā tirgus nosacījumiem.[9]
Kursa darba mērķis ir teorētiski aplūkot ārējās tirdzniecības veidošanos, analizēt Latvijas ārējo tirdzniecību 2006. un 2007. gadā un apskatīt Latvijas eksporta veicināšanas pasākumus.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai, kursa darbā veicamie uzdevumi ir:
raksturot ārējo tirdzniecību ietekmējošos faktorus;
analizēt Latvijas eksportu un importu;
izstrādāt priekšlikumus eksporta veicināšanai.…
