Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:190325
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Mērķi    5
  Sociālais taisnīgums    5
  Nacionālais taisnīgums    5
  Saimnieciskā neatkarība    6
  Tautas vitalitātes stiprināšana    6
  Izglītības un kultūras veicināšana    6
2.  Tautsaimnieki    7
  Kārlis Balodis 1864.- 1931.    7
  Marģers Skujenieks    7
  Eduards Balodis    7
  Jānis Bokalders    7
  Alberts Zalts    8
  Pēteris Starcs 1887.- 1968.    8
  Alfreds Ceihners    9
  Miķelis Valters 1874.- 1968.    9
  Aleksandrs Kārkliņš 1892.- 1927.    9
3.  valsts un uzņēmumi    10
  Lauksaimniecība    10
  rūpniecība    11
  amatniecība    11
  bankas    12
  nacionālais uzņēmums    13
4.  likumi    14
  bagāto nodoklis    14
  lauksaimniecību aizsargājošie likumi    14
  pensiju likums    14
  maksa par veselību    15
  secinājumi    16
  izmantotā literatūra    17
Darba fragmentsAizvērt

Kā pierādījusi vairāku valstu ilgos gados uzkrātā pieredze, tirgus liberālisma idejas ir populāras tad, kad saimnieciskajā dzīvē ir rosme, uzplaukums. Latvijā tā tas bija no 1920.- 1929.gadam. bet gados, kad bija jāpārvar saimnieciskā krīze, proti, laika posmā no 1930.- 1933.gadam, valstīs kļūst populāra ideja par valsts saimniecības regulēšanu. Šādas idejas un uz tām balstīti likumi radās arī Latvijā jau dažus gadus pirms Kārļa Ulmaņa autoritārajiem pārkārtojumiem. Šie likumi un valdību darbība pilnīgi atbilda tā laika apstākļiem, jo šāda rīcība bija nepieciešama krīzes pārvarēšanai.
20.un 30.gados, atšķirībā no mūsdienām, saimnieciskie notikumi Latvijā attīstījās vienā fāzē.
Ņemot vērā valsts uzplaukumu 30.gadu 2.pusē, vismaz pamatos šī politika būtu vērtējama pozitīvi.
Vēsturiskā pieredze būtu bijusi viengabalaināka tad, ja tā laika saimniecisko politiku, kāda tā bija, būtu realizējusi vai nu Saeima vai visas tautas vēlēts prezidents.
Ekonomiskā dzīve, tajā skaitā rūpniecības attīstība un rūpniecības strādnieku vēsturiskā problemātika visās trijās Latvijas teritorijās- Vidzemē, Kurzemē un Latgalē- bija ļoti atšķirīga, jo sevišķi Latgalē. Latviešu apdzīvoto teritoriju ekonomiskās attīstības līmeņu atšķirības pamatā bija to dažādais vēsturiskā gājuma ceļš.
Latvijā strauji izvērsās vagonbūve, mašīnu, instrumentu, elektrotehnikas ražošana un ķīmiskā rūpniecība. Attīstījās kokapstrāde. Arvien skaļāk sevi pieteica militārā rūpniecība. Savukārt lauksaimniecības mašīnu būve un tekstilrūpniecība attīstījās lēnāk.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties