1920. gadā pēc miera līguma noslēgšanas ar Krieviju, Latvijas saimnieciskais stāvoklis bija gaužām bēdīgs, jo visapkārt mētājās gruveši, valdīja posts, bada briesmas un inflācija. Valstij nebija nedz pārvaldes aparāta, nedz līdzekļu.
Pēc atdalīšanas no Krievijas starp Baltijas valstīm neveidojās cieša saimnieciska sadarbība. Lauksaimniecībā agrārās reformas gaitā notika lielas pārmaiņas.1905. gadā Latvijā 55% no visas privātās zemes piederēja ap 1500 lielgruntniekiem-muižniekiem. Tagad ar agrārās reformas palīdzību šo lielgruntniecību vietā radītas desmitiem tūkstošu jaunsaimniecību. 1905. gadā visā Latvijā bija tikai 83 117 zemes īpašnieki, bet 1929. gadā jau 216 309. Tātad zemes īpašnieku skaits palielinājies par 133 192. Līdz 1937. g. ieskaitot, pavisam sadalītas, vai piešķirtas 146 400 zemes vienības. Taču no saimnieciskā viedokļa raugoties, agrārā reforma iznīcināja muižas ieguldīto kapitālu, radīja milzīgu kapitāla pieprasījumu jaunsaimniecības ēku celtniecībai un inventāra iegādei. Pie kam jākonstatē iepriecinošs fakts, ka agrārā reforma ne tikai nav pamazinājusi lauksaimniecības ražīgumu, kā to centās savā laikā apgalvot, bet gan to palielinājusi.
Vairāk nekā divas trešdaļas, ap 65.9% no visiem Latvijas iedzīvotājiem pārtiek no lauksaimniecības un tāpēc tai saimnieciskā dzīvē piekrīt izcilus nozīme. Autoritārisma periodā notika strauja dažādu tautsaimniecības nozaru attīstība un augšupeja. K. Ulmanis bija labs lauksaimnieks, tāpēc šai nozarei tika veltīta vislielākā labvēlība. Jau agrākos gados valdība nodrošināja piemaksas dažiem lauksaimniecības produktiem, bet pēc 1934. gada 15. maija tās vēl paaugstināja. Zemnieki saņēma arī lielus naudas aizdevumus, lai varētu iegādāties lauksaimniecības tehniku, meliorēt laukus un citādi modernizēt savas saimniecības. Valsts sekmēja laukstrādnieku materiālo apstākļu uzlabošanu. Laukstrādnieku dzīves līmeņa celšanās bija straujāka nekā pilsētu strādniekiem. Daudzi bezdarbnieki pameta pilsētas un pārcēlās uz laukiem. Tomēr darbaroku laukos trūka. No Polijas un Lietuvas ieradās tūkstošiem laukstrādnieku, kuri bija ar mieru strādāt par zemāku samaksu, jo pašu valstīs to darbs bija vēl zemāk atalgots. Lauku uzplaukumu veicināja arī daudzās lauksaimniecības skolas. Liela nozīme jaunās zemnieku paaudzes veidošanā bija mazpulku organizācijām skolās. Mazpulcēni apguva lauku darbu pieredzi, mazos dārziņos izmēģinot jaunas kultūraugu šķirnes un audzējot sugas lopus. Rudeņos notika mazpulku darbu skates un ražas izstādes.
Pēc kara pasaules tirgū bija liels lauksaimniecības produkcijas pieprasījums, protams palielinājās lauksaimniecības produkcijas cenas. Sekmīgi bija īstenota agrārreforma. Tas sekmēja ražošanas attīstību. To apliecina sekojoši dati (sk. 2. zīm.).…
