Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:245108
 
Vērtējums:
Publicēts: 03.12.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Tieši 130 gadu atpakaļ, 1861. gadā virs Baltijas plašumiem atskanēja pirmais lokomotīves svilpiens, kas paziņoja, ka Baltijas novadā ir sākusies dzelzceļu ēra. 1861. gada 25. septembrī tika oficiāli atklāta vilcienu kustība pa pirmo Baltijā uzbūvēto dzelzceļu starp Rīgu un Dinaburgu (Daugavpili) 217 km garumā.
Bet līdz šim ievērojamam datumam bija garš un sarežģīts ceļš.
Krievijā pirmais dzelzceļš starp Pēterburgu un Carskoje Selo tika atklāts 1837. gadā. Kaut arī šim dzelzceļam nebija rūpnieciskās nozīmes un tas galvenokārt tika izmantots Pēterburgas aristokrātijas izpriecas braucieniem, tomēr tas deva sākumu straujai dzelzceļu būves attīstībai Krievijā. Tālāk, 1841. gadā, krievu inženieri Meļņikovs un Krafts iesniedza valdībai dzelzceļa būves projektu starp Pēterburgu un Maskavu. Šo dzelzceļu būvēja no 1843. gada līdz 1851. gadam. Oficiāli Pēterburgas—Maskavas dzelzceļu atklāja 1851. gada 1. novembrī.
Pēterburgas—Maskavas dzelzceļa atklāšana lika pamatus Krievijas valsts dzelzceļu tīklam. Šī dzelzceļa atklāšana pierādīja ekonomisko, politisko un kara stratēģisko nozīmi valsts dzīvē.
XIX g. s. pirmajā pusē Baltijā ātros tempos sāka attīstīties rūpniecība, palielinājās lauksaimniecības produktu ražošana, preču apmaiņa ar iekškrievījas apgabaliem, kā arī preču eksports uz ārzemēm. Strauji augošais kravas pārvadājumu apjoms prasīja jaunu pieeju transporta problēmai, tāpēc ka kravas apgroziba Rigas jūras ostā bija pilnigi atkarīga no kuģniecības pa Daugavas un Lielupes upēm.

Kravas pārvadājumi pa sauszemes ceļiem bija loti dārgi un tāpēc viņu nozīme bija tikai vietējos pārvadājumos. Upju kuģniecībai arī bija savi trūkumi. Jau 1849. gadā, Komiteja, kas bija nodibināta, lai izskatītu privāto sabiedrību priekšlikumus par dzelzceļu būvi Krievijā, ierakstīja savā žurnālā, ka Daugavas gultnes aizsērēšana ar katru gadu vairāk un vairāk apgrūtina kuģošanu un, it sevišķi, starp Jēkabpils un Kokneses pilsētām, kā arī Rīgas pievārtē. Sakarā ar to bija izteikts priekšlikums: «... lai izvairītos no šīm neērtībām, lietderīgi izbūvēt dzelzceļu no Rīgas līdz Dinaburgai».…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties