Latvijas dzelzceļa vēsture

Rīgas — Daugavpils (Dinaburgas) dzelzceļa būvniecības idejas iedīgļi rodami 1847. gadā, kad pēc Rīgas biržas komitejas iniciatīvas tās ģenerālsapulcē tika izskatīts projekts. 1853. gadā Rīgas — Dinaburgas Dzelzceļa sabiedrība faktiski tika nodibināta, bet nesavācot būvei nepieciešamos līdzekļus, projekta realizāciju uz laiku tika pārtraukta. Situāciju par labu nevērsa arī Krimas karš, tamdēļ tikai 1858. gadā tika apstiprināti akciju sabiedrības statūti un saņemta būvniecības atļauja. Tā paša gada 8. maijā Vidzemes ģenerālgubernators kņazs Suvorovs svinīgā ceremonijā atklāja Rīgas-Daugavpils dzelzceļa izbūves darbus. 10,5 miljonu rubļu vērtā angļu inženieru vadībā izbūvētā divceļu dzelzceļa līnijas oficiālā atklāšana norisinājās 1861. gada 12. septembrī. 1894. gadā šī dzelzceļa līnija pārgāja valsts īpašumā.
Pirmā pasaules kara gados gandrīz viss Rīgas — Daugavpils dzelzceļš atradās frontes līnijas tiešā tuvumā, tamdēļ tai tika nodarīti neatgriezeniski postījumi: iznīcinātas daudzu staciju ēkas, tilti, caurtekas un sliežu ceļi. Infrastruktūras atjaunošana prasīja milzu pūles — tā rezultātā starpstaciju posmos atjaunoja tikai vienu sliežu ceļu.
Pēc Otrā pasaules kara kustība šajā dzelzceļa līnijā pieauga — pakāpeniski tika atjaunots otrais ceļš starp Rīgu un Skrīveriem, kā arī atsevišķos starpstaciju posmos. Paredzēts iesāktos darbus turpināt, jo Rīgas — Krustpils iecirknis ir viens no noslogotākajiem dzelzceļiem Latvijā.
…