Mani, kā lasītāju, pārsteidza viņa neatlaidība. Kārlis Ulmanis nekad nepadevās vienmēr virzījās uz mērķi, kad viņš gribēja kaut ko sasniegt. Viņš vienmēr tiecās pēc savām iecerēm un, kā jau iepriekš minēju, Ulmanis gribēja padarīt Latvijas valsti par latviski neatkarīgu lauksaimniecības nodrošinātu un neitrālu Latviju. Neskatoties uz to, ka viņam nācās cīnīties, lai iegūtu prezidenta krēslu un padarīt Latviju par latvisku valsti. Kārlis neatkāpās pat tad, kad pirmās vēlēšanas bija viņam neveiksmīgas, kas padarīja viņu vēl stiprāku un mērķtiecīgāku sasniegt savu mērķi, kuru galu galā viņš arī sasniedza.Laika posms pēc 1934.gada 15.maija ir iegājis vēsturē ar nosaukumu „Ulmaņa laiki”. Saimnieciski tas bija ekonomiskās augšupejas laiks, dzīves un izglītības līmeņa celšanās, kultūras dzīves pacēluma laiks. Politiski šis periods bija autoratīvās iekārtas laiks ar vadoņa kultu un neizbēgamo politisko pretspēku rašanos. Kā ministru un Valsts prezidents Kārlis Ulmanis bija saistīts arī ar Latvijas armiju.
Šī grāmata ir cienīga, lai katrs varētu izlasīt un gūt priekštatu par tā laika notikumiem, it sevišķi par Kārļa Ulmaņa garo ceļu politikas jomā, kuru viņš arī sasniedza, neskatoties uz daudzām grūtībām un dzīves pārbaudījumiem. K. Ulmaņa dzīves stāsts ir ļoti krāsains un lasot, sāk parādīties daudz vēsturisku faktu, kuru grāmatā ir tik daudz, ka dažreiz grūti tam visam sekot līdzi un saprast. Ieintresēja arī, tas faktors, ka tiek aprakstīti arī cilvēki, kas bija saistīti ar K. Ulmani viņa politiskajā dzīve, kas padara stāstu krāsaināku.
…
