“Darbs ir viena no vissvarīgākajām cilvēka aktivitātēm, kas viņu nodrošina ar iztikas līdzekļiem, veido pamatu radošai domāšanai, pašrealizācijai un sociāliem kontaktiem.” – Šāds daiļrunīgs citāts rotā Labklājības ministrijas mājaslapu. Tur gan nav pieminēts fakts, ka čaklums un darba tikums Latvijas iedzīvotājiem nenodrošina cienīgus dzīves apstākļus. Tāpēc rosīgākie no mūsu laikabiedriem dodas labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm, kamēr politiķi vien noplāta rokas un gatavojas mūsu zemē uzņemt mazkvalificētus strādniekus no vēl nabadzīgākām valstīm.
Daudzi runā un raksta par cilvēku aizbraukšanu uz ārzemēm. Cilvēki izmisumā meklē pieklājīgi apmaksātu darbu, lai varētu izdzīvot un skolot bērnus. Latvijas darba tirgū vēl ir pietiekami daudz neatrisinātu problēmu. Piem., vajag ieviest kārtību darba devēju un ņēmēju attiecībās, ierobežojot darba devēju patvaļu. – Plaši izplatīto iespēju maksāt tikai minimālo algu par maksimālu darba slodzi, daudzviet bez atvaļinājuma. Algu izsniegšanu aploksnēs, nemaksājot nodokļus, tajā skaitā sociālo nodokli. No kā strādnieks lai dzīvo un audzina bērnus? Vietējos neapmierina zemais atalgojums, tāpēc atstāj Latviju. Vai ievestais darbaspēks būs tik kvalitatīvs kā vietējais? Vai citzemju strādnieki strādās par tik zemu atalgojumu? Ko varētu darīt situācijas novēršanai?
Uzziņai latviešu diaspora ārzemēs patlaban ir vairāk nekā 250 000 cilvēku. Šis skaits nepārtraukti pieaug. Pēc oficiālajām ziņām peļņā ārpus Latvijas jau devušies apmēram 50000 cilvēku. Katru dienu mūsu valsti pamet vairāki desmiti cilvēku. Daudz nopietnāk par darbaroku aizplūšanu uz ārzemēm ir jāuzsver smadzeņu aizplūšana. Talantīgs jaunietis, kurš varētu sevi izpaust zinātnē vai inženierijā, dodas uz ārzemēm un tur kļūst par melnstrādnieku. Latvijā nenovērtē cilvēku ar augstu kvalifikāciju. Piemēram, maz pieredzējis jaunietis ar apšaubāmu izglītību, izmantojot savu vecāku vai draugu kontaktus, var bez grūtībām iegūt darbu Rīgā kādā lielā apģērbu veikalā vai skaistumkopšanas salonā un pelnīt 400 – 500 latu mēnesī. Kāda būs šī jaunieša tālākā karjera? Izaugsme ir visai apšaubāma, un līdz veikala vadītāja krēslam viņš neaizkļūs kaut vai izglītības trūkuma dēļ. Taču ne jau par to ir runa. Kamēr šis neizglītotais, labi ģērbtais cilvēks strādā nozarē, kas tiešā veidā nerada pievienoto vērtību, labs speciālists, kas strādā ražošanā, pelna divas reizes mazāk. Labi izglītots un pieredzējis darbinieks var saņemt vismaz 700 latu lielu algu. Tā kā Latvijā ir maz tādu uzņēmumu, kuri spētu maksāt tik lielas algas labākajiem Latvijas speciālistiem, atliek 2 izejas – mirt badā vai doties uz valstīm, kur viņus novērtēs.[1;22] …
