Latvijas dalība Eiropas Savienībā - pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība transporta jomā (2007.-2013.gads)

Transportlīdzeklis- ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora.
Mūsdienu ekonomika bez transporta nav iespējama, jo, pirmkārt, pasaulē pastiprinās ģeogrāfiskā ražošanas specializācija, izmantojot vietējās priekšrocības ražošanā. Otrkārt, arī lielražošana rada transporta vajadzības. Abas šīs tendences rada nepieciešamību nogādāt preces no vietas, kur tās tiek ražotas, līdz patērētājam, kurš atrodas tālu no ražotāja.[1., 24]
Transporta veidus iedala:
1)šoseju transports, galvenokārt , autotransports (pārvadā mazas partijas);
2)dzelzceļa transports (pārvadā lielas partijas);
3)cauruļvadu transports (transportē lielas partijas);
4)iekšējo ūdeņu transports (pārvadā lielās partijas);
5)jūras transports (pārvadā lielās partijas);
6)aviācija ( pārvadā mazas partijas);
7)intermodālais transports;
8)pilsētas pasažieru transports.[1., 9]

Visi transporta veidi var tikt nodarbināti kā vietējos, tā arī maģistrālajos (starptautiskajos, starppilsētu) pārvadājumos. Maģistrālā transporta īpatnība ir terminālu nepieciešamība galapunktos, kuros tiek iekrātas pārvadājamās preces (vai pasažieri). Termināli parasti savieno maģistrālo transportu ar vietējo, tā izveidojot vienotu transporta sistēmu pēc rumbas un spieķa principa. Visos transporta veidos transporta līdzekļi maģistrālajos pārvadājumos ir ar lielāku vestspēju nekā vietējos. Visiem transporta līdzekļiem viņu vestspēju ierobežo kā to celtspēja, kas mērojama tonnās un kuru nosaka izgatavotāja rūpnīca, tā arī kravas (pasažieru) telpas tilpums, ko nosaka kubikmetros vai kubikpēdās. Celtspējas ierobežojums saistīts ar transporta līdzekļa mehānisko izturību un satiksmes drošību. …