Referātus rakstīt dažreiz ir interesanti un mēs ceram, ka arī šoreiz tā būs. Referātu rakstījām par Latvijas Centrālo Padomi un Kurēliešiem, jo tādas bija skolotāja izvēlētās tēmas. Līdz šim bijām nedaudz dzirdējuši par LCP no TV raidījumiem, bet tagad ceram uzzināt vairāk. Tāpat mūs interesē Kurēlieši. Materiālus par šīm tēmām atradām internetā, jo bijām pārāk slinki aiziet uz biblotēku. LCP un Kurēlieši ir viena no latvijas vēstures sastāvdaļām, jādomā, ka viena no nozīmīgākajām. Jo tā taču bija cīņa pret okupantiem. Visā visumā referātam vajadzētu būt interesantam.
Latvijas Centrālo Padomi (LCP) nodibināja 1943.gada 13.augustā 2.pasaules kara laikā vācu okupācijas un draudošās otrreizējās krievu okupācijas apstākļos. Tās mērķis bija apvienot un vadīt visus nacionālos patriotiskos spēkus Latvijā, lai atjaunotu valsts neatkarību. Tam bija nepieciešams saskaņot visu Baltijas valstu nacionālās pretestības kustības un censties panākt Rietumu sabiedroto atbalstu. Par LCP darbību ir rakstīts ne mazums. Pie tam 1994.gadā Upsalā, Zviedrijā, izdots iespaidīgs apcerējums un materiālu krājums. LCP piemiņas iemūžināšanai pēdējos gados Rīgā atklātas memoriālās plāksnes. Nav šaubu, ka LCP ieņem noteiktu vietu Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Tāpat redzams, ka līdz šim par tās izveidi un vairākiem darbības virzieniem joprojām ir visai daudz nezināma vai arī plašākai sabiedrībai neizprasta.
Padomju vēsturnieki LCP, nemeklējot pierādījumus, politisku apsvērumu dēļ noniecināja. Lielas kaislības, it sevišķi pirmajos pēckara gados, virmojušas latviešu trimdā Rietumos, īpaši jautājumos par to lomu, uz kādu mēģināja pretendēt LCP, darbojoties 40.gadu otrajā pusē jau ārpus Latvijas. Šīs pretrunas gluži izgaisušas nav arī tagad. Tikai nu tās pārnestas historiogrāfiskā plāksnē, kad pašas LCP jau četrus gadu desmitus vairs nav un dzīvo vidū ir tikai nedaudzi ar LCP kādreiz tieši saistīti darbinieki. Kā zināms, pēc kara, sadalījusies divās visai patstāvīgās daļās, LCP Vācijā beidza pastāvēt 1950., Zviedrijā - 1951.gadā. Šai sakarā kā nozīmīga laikmeta liecība ievērību pelna Ādolfa Klīves atmiņas un pārdomas par Latvijas Centrālo Padomi, kaut arī tām, kā jebkuriem memuāriem, piemīt subjektīvisms. Kopā ar citiem Ā.KIīves rakstveida materiāliem šos memuārus 1994.gadā Latvijas Valsts arhīvam nodeva viņa dēls Visvaldis Klīve (dz. 1934.gadā). No tiem izveidots atsevišķs - 1970. fonds “Sabiedriskais darbinieks Ādolfs Klīve”. Ādolfs Klīve (1888. Vecumnieku pag.- 1974. Ohaio, ASV) plašākai sabiedrībai pazīstams kā viens no redzamākajiem Latvijas neatkarības laika (1918-1940) politiskajiem darbiniekiem. Viņš bija 1917.gadā dibinātās Latviešu zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks un kopā ar K.Ulmani vadīja šo partiju;
līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā - Latvijas Valsts bankas padomes priekšsēdētājs. Viņš bija arī viens no LCP dibinātājiem. Trimdas gados - pēc 1944.gada - Vācijā, vēlāk ASV, viņš enerģiski piedalījās latviešu sabiedriski politiskajā dzīvē. Vienmēr bijis ražīgs publicists, kura darbus interesanti lasīt. Pēckara gados Rietumos viņam izdotas divas apjomīgas memuāržanra grāmatas par Latvijas valsts tapšanu un attīstību līdz Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanai (1939). Ā.KIīve strādāja, lai sagatavotu arī vēlāko ar Latvijas valsts likteņiem saistīto notikumu apcerei veltītus izdevumus. Latvijas Valsts arhīvā ir nonākuši atsevišķi šī darba manuskripti. To sagatavotības pakāpe ir stipri atšķirīga. Tā, piemēram, daļu no materiāliem par LCP Ā.KIīve paspējis redakcionāli visai labi apstrādāt mašīnrakstā (LCP izveidošanas priekšdarbi, nodibināšana). Ar to jau pēc Ā.Klīves nāves iepazinies arī vēsturnieks profesors Edgars Andersons (1918-1990). Pārējā daļa, kas izmantota šai publikācijā, autoram palikusi rokrakstā, ar labojumiem un papildinājumiem saraibināta teksta veidā. Ar zīmuli rakstītas palikušas vairākas iebrūnas un laika gaitā apdrupušas papīra lapas, kuras, acīmredzot, veidojušas manuskripta sākumu jau drīz vien pēc kara. Pēdējais arhīvā nonākušais teksts par LCP rakstīts ar zilu tinti un tradicionālo spalvaskātu 50.gadu pirmajā pusē iegādātā līnijotu lapu kladē. Ā.Klīve L CP darbībai te paspējis hronoloģiski izsekot līdz 1944.gada augustam - laikam, kad kara gaitā Latvijas Austrumu robežu pārgāja pirmās Padomju Savienības karaspēka daļas, ievadot otrreizējo krievu okupāciju Latvijā. Ā.KIīves atmiņas šai publikācijā par LCP sniegtas nedaudz saīsinātas, izlaižot dažus manuskriptā sastopamus atkārtojumus; izdarītas arī nenozīmīgas valodas korekcijas tekstā, saglabājot autora vēstījuma stila īpatnības un nemainot saturu.…
