Latvijas banku sistēmas obligāto rezervju analīze dinamikā un salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem

Obligāto rezervju norma ir viens no centrālās bankas monetārās politikas instrumentiem, ar kura palīdzību centrālās bankas var ietekmēt naudas daudzumu apgrozībā, tai skaitā, kreditēšanas apjomus. Tās palielināšanas vai samazināšanas mērķis ir sadārdzināt vai tieši otrādi nodrošināt bankām daudz pieejamākus noguldījumus un cita veida kapitāla piesaisti, lai tādā veidā ietekmētu kreditēšanas iespējas. Pēc lata piesaistei eiro Latvijas Bankas iespējas ietekmēt Latvijas ekonomiskos procesus, izmantojot monetāros instrumentus, ir ierobežotas. Latvijas Banka līdzīgi kā ECB izmanto gan obligāto rezervju prasības, gan tirgus operācijas, gan arī pastāvīgās finanšu resursu aizņemšanās un noguldīšanas iespējas un īsteno savu monetāro politiku, kurai ir jāsaskan ar kopējām ES interesēm, kā arī nekaitē pārējo ES dalībvalstu attīstībai un veicina ekonomisko stabilitāti.
Pievienošanās Eiropas Savienībai 2004.gadā ir izraisījusi pastiprinātu inflācijas spiedienu visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā inflācijas procesi izpaužas visizteiktāk. Lietuvas inflācijas līmenis ir viszemākais, un inflācijas apmērs ir aptuveni tikai par 0,2 procenta punktiem augstāks nekā to pieļauj Māstrihtas kritēriji. Māstrihtas kritēriju izpilde šobrīd ir nozīmīga visām jaunajām ES dalībvalstīm, kas gatavojas pievienoties eiro zonai. Strauja ekonomiskā izaugsme vienmēr ir saistīta ar paaugstinātu inflāciju. Pie galvenajiem inflācijas cēloņiem Latvijā var pieskaitīt administratīvi regulējamo cenu kāpumu un nodokļu likumdošanas izmaiņas, degvielas cenu kāpumu, tomēr kā svarīgāko un galveno cēloni var minēt augošo iekšzemes pieprasījumu. Iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos veicināja ne tikai algu līmeņa pieaugums visā tautsaimniecībā, bet arī kreditēšanas straujais pieaugums.…