Kopš Latvija atguva savu neatkarību astoņus gadus atpakaļ, ekonomiskās reformas ir ieviesušas funkcionējošu tirgus ekonomiku. Pagājušā gada laikā aptuveni 65% no iekšzemes kopprodukta tika saražots privātajā sektorā. Latvija ātri piemērojās Rietumeiropas politiskajai sistēmai un tās ekonomiskā tirgus struktūrai, uzsākot privatizācijas programmu 1994. gadā, tādām iestādēm kā Rīgas Fondu Birža, ir devušas lielu ieguldījumu privatizācijas procesa paātrināšanā.
1998. gada laikā Latvijas ekonomika bija pakļauta ekonomiskajai lejupslīdei Krievijā. Pagātnē Latvijas ekonomiskā situācija bija cieši saistīta ar Krievijas ekonomiku. Taču tagad eksports uz Krieviju sastāda tikai 15% no kopējā Latvijas eksporta. Eiropas Savienība ir kļuvusi par Latvijas lielāko tirdzniecības partneri ar 65% eksportu un 56% importu. Jāatzīst, ka bija dažas nozares, kuras lielā mērā ietekmēja Krievijas krīze. Liela daļa no šīm nozarēm pirms tam tika uzskatītas par uz eksportu orientētām, augošām nozarēm, kuru uzņēmumu akciju cenas vērtspapīru tirgū pieauga. Ar pretēju eksporta orientāciju šīs uz eksportu orientētās nozares kā pārtikas un farmaceitiskās nozares tika spēcīgi ietekmētas. Vēl viena cita nozare, kuru lielā mērā ietekmēja Krievijas krīze, ir Latvijas banku sistēma. Kopējais nozaru lejupslīdes iemesls ir saistīts ar Krievijas garantiju pazemināšanos, kā rezultātā samazinājās eksports uz Krieviju. Taču tīrais efekts kopumā bija pozitīvs. 1999. gada sākumā Skandināvijas bankas – Merita Nordbanken, Skandinaviska Enskilda Banken un ForeningsSparbanken tieši vai netieši kontrolēja gandrīz 40% Latvijas banku aktīvu. Tās pamatā ieguldīja divās Latvijas bankās – Latvijas Unibankā un Hansabankā.…
