Internets ir kļuvis par mūsdienu cilvēces neatņemamu sastāvdaļu. cilvēki to izmanto neiedomājami plašo iespēju dēļ. Viena no galvenajām ir, protams, informācijas ieguves avots.
Jebkurš uzņēmums ir ieinteresēts sniegt par sevi pēc iespējas plašāku un klientam noderīgāku informāciju. Arī bankas ir ieinteresētas sadarboties ar klientiem un sniegt par sevi pēc iespējas plašāku klientam nepieciešamo informāciju. Lai arī katrai bankai ir sava mājaslapa un tās kopumā ir savā starpā ļoti līdzīgas pēc sniegtās informācijas satura, tomēr arī banku mājaslapas ir veidotas ar mērķi piesaistīt pēc iespējas vairāk klientu, tādēļ arī neiztikt bez mārketinga aktivitātēm. Mārketinga metodes ir dizains un bankas piedāvātie interaktīvie pakalpojumi mājas lapā. Izpētot dažādās banku mājaslapas, salīdzināsim un izvērtēsim, kuru banku mājaslapas ir klientiem visērtākās un piedāvā nepieciešamo informāciju.
Hipotēzes :
1)dažādu banku mājaslapu navigācijas ērtums ietekmē to, cik ilgā laikā ir iespējams atrast sev nepieciešamo informāciju par noteiktu pakalpojumu – VISA ELECTRON debetkarti;
2)ir bankas, kuru mājaslapas ir ļoti ērtas un tajās ir plašs iegūstamās informācijas klāsts, tomēr ir arī tādas, kuru mājaslapu piedāvātās iespējas salīdzinoši ar citām ir „vājas„.
Uzdevums: izpētīt un salīdzināt banku mājaslapas un to piedāvātos pakalpojumus.
Izpētīt cik ilgu laiku dažāda vecuma, dzimuma un ar dažādām iemaņām cilvēkiem aizņem informācijas atrašana par VISA ELECTRON debetkarti.
Praktiskā pētījuma veikšanas process
Izvēlējāmies četras bankas, kuras pētīt – SEB Unibanku, Latvijas Krājbanku, Baltijas Tranzīta Banku un Banku Paritāti.
Lai noskaidrotu cik ilgu laiku aizņem informācijas atrašana par VISA ELECTRON debetkarti, tika izstrādātas veidlapas (skat. pielikumā), kurās pierakstījām respondentu vecumu, dzimumu un iemaņu līmeni – iesācējs vai lietotājs.
Veidlapās tika atzīmēts, cik ilgs laiks nepieciešams, lai atvērtu bankas mājaslapu – ir jāatrod bankas mājaslapas adrese (piemēram, www.seb.lv vai www.btb.lv).
Atzīmējām cik ilgu laiku aizņem informācijas atrašana un cik „klikšķi” tiek izdarīti, kamēr atrasta nepieciešamā informācija par debetkarti.
Atsevišķi skaitījām arī klikšķus, cik tika izdarīti, kamēr tika atrast informācija par debetkartes izmaksām (tarifi vai cenrādis).
Lai rezultāts būtu objektīvs, respondentiem pašiem bija jāatrod nepieciešamā informācija, viņiem netika dotas norādes un nekas netika pamācīts.
Eksperimentējām ar dažāda vecuma grupu cilvēkiem. Centāmies izvēlēties dažāda vecuma un iemaņu respondentus. Izvēlējāmies cilvēkus vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Diemžēl nebija iespēja pārbaudīt, cik ilgs laiks nepieciešams informācijas atrašanai pensionāriem, kuriem ir iemaņas interneta lietošanā.
Kopumā tikai aizpildītas 20 veidlapas.
Tika apkopoti rezultāti. Rēķinājām vidējo laiku katrai bankai, kāds nepieciešams lai atrastu iepriekšminēto informāciju. Salīdzinājām, kuru banku mājas lapās nepieciešamo informāciju respondenti varēja atrast visātrāk un kurās visilgāk bija jāmeklē.
Banku mājaslapu dizaina teorētiskā apskata avots ir Toma Brinka un Darena Gergla pētījums „The Design of Banking Websites” (skat. pielikumā), kurā tiek apskatītas triju banku mājaslapas no to tapšanas brīža līdz testiem ar lietotājiem. Tiek apskatīts saišu izvietojums, skaņas lietošana, animācija, navigācija u.tml. Uz mūsu veikto pētījumu vistiešāk attiecas neformālie testi ar lietotājiem, kuri palīdz labāk izprast Latvijas banku mājaslapu efektivitāti un to trūkumus.
Navigācija
Visas saites tiek saliktas divos līmeņos – svarīgākie temati izcelti vairāk, otršķirīgie pakārtoti pirmajiem – tādējādi lietotājiem ir vieglāk atrast sev nepieciešamo informāciju, attiecīgi izvēloties kādu no saitēm. Pastāv arī iespēja uzrakstu vietā izmantot tikai ikonas vai attēlus, uz kuriem novietojot peli var izlasīt paskaidrojošo tekstu. No Latvijas bankām, vienīgi Sampo bankai ir šāda pieeja – tas varētu apmulsināt lietotājus-iesācējus. …
