Latvijas Bankas piemiņas monētas

Naudas vēsture vienlaikus ir arī pilsētu un valstu vēsture. Pateicoties tam, ka Rīgā bijušas dažādas varas, kas bieži mainījās, apgrozībā nonāca daudzveidīgas monētas.
Kopš 16. gadsimta Rīgā atradās naudas kaltuve. Kalšanas process bija primitīvs. Ar monētu izgatavošanu nodarbojās monētu meistari un viņu palīgi. Kaltuvē strādājošiem maksāja par darbu atbilstoši apstrādātā sudraba un zelta daudzumam. Ar laiku monētkaļi kļuva par monētu kaltuvju nomniekiem, kas katru gadu maksāja rātei, arhibīskapam vai ordeņa mestram noteiktu naudas summu. Pamazām ieviesa tehniskos jauninājumus, piemēram, veltņu mašīnu monētu izgatavošanai. Naudas kalšanu kontrolēja īpašs rātes iecelts uzraugs. Monētu viltotājus bargi sodīja – gan ar naudas, gan ar miesas sodiem (piemēram, nocērtot roku). Nauda bija vērtīga – 17. gadsimtā par 10 dālderiem varēja nopirkt vienu zirgu vai divas labi barotas cūkas.
Jubilejas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības ir mākslas darbs, kas veltīts kādam ar nācijas dzīvi saistītam būtiskam aspektam. Tās parasti izgatavo no zelta, sudraba, citiem dārgmetāliem īpaši augsta kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas, jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai, kolekcijām. Minēto iemeslu dēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību.…