Centrālai bankai valstī ir nozīmīgākā vieta banku sistēmā. Centrālā banka ir galvenais posms banku sistēmā, un tā ar dažādu monetāro politiku instrumentiem regulē naudas apgrozību valstī. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijā tika uzsāktas reformas, lai valstī izveidotu tirgus ekonomiku. Stabilizācijas un strukturālo reformu programmas ietvēra strauju cenu liberalizāciju, subsīdiju atcelšanu, finansu disciplīnas pastiprināšanu un liberālas tirdzniecības un maksājumu sistēmas izveidošanu. Jau pašos reformu procesa pirmsākumos Latvijā tika ieviesta nacionālā valūta, tādējādi Latvijas Bankai radot iespēju īstenot neatkarīgu monetāro politiku. Latvijas Bankai ir nacionālās valūtas emisijas monopoltiesības. Veidojot un īstenojot monetāro politiku, Latvijas Banka ir juridiski un faktiski neatkarīga.
1997. gadā bankas sagatavoja finansu pārskatus saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un tos pārbaudīja starptautiskas auditorfirmas. 1997. gadā banku sektora kopējais kapitāls un rezerves palielinājās par 21%, kopējie aktīvi - par 17% un noguldījumi - par 28%.
Šī darba mērķis ir pētīt un analizēt Latvijas Banku, tās būtību, nozīmi valsts ekonomikā, apskatīt banku sistēmu kopumā, apskatīt arī naudas sistēmu un nacionālo valsts valūtu, naudas apgrozību un plūsmu.
Lai sasniegtu darbā izvirzītos mērķus ir svarīgi risināt sekojošus uzdevumus:
1) parādīt bankas sistēmu un tās elementus;
2) atspoguļot Latvijas Bankas vēsturisko attīstību, tās struktūru;
3) aplūkot un izpētīt Latvijas Bankas tagadējo darbību un darbības mērķus.
4) apskatīt Latvijas Republikas naudu un to nozīmi valsts ekonomikā.
Banku sistēma Latvijā
Banka ir kredītiestāde, kas piesaista uz laiku brīvos naudas līdzekļus, veic norēķinu un kredīta, vērtspapīru, valūtas, naudas apgrozības regulēšanas un vērtību glabāšanas operācijas. Šaurākā nozīmē ar vārdu "banka" saprot komercbanku, kas ir institūcija, kas sniedz finanšu pakalpojumus, īpaši - pieņemot noguldījumus un izsniedzot kredītus, nodrošinot norēķinus.
Mūsdienās lielākajā daļā attīstīto valstu (arī Latvijā) ir divpakāpju banku sistēma, kas sastāv no:
Pirma līmeņa bankas - centrālās jeb emisijas bankas
Otrā līmeņa bankās un kredītiestādēs - komercbankās, krājbankās, investīciju bankās, hipotēku bankās, krājaizdevu sabiedrībās, apdrošināšanas kompānijās, pensiju fondi, lombardi u.tml.
Valsts centrālās bankas uzdevumi ir:
emitēt nacionālo valūtu;
īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu zināmus mērķus, piemēram, cenu stabilitāti valstī (Latvijas Banka), zemu inflāciju (Eiropas Centrālā Banka), u.tml.;
noteikt oficiālo kursu nacionālās naudas apmaiņai pret ārvalstu valūtām;
uzraudzīt komercbanku un citu kredītiestāžu darbību (lielākajā daļā attīstīto valstu šī funkcija gan tiek nodalīta citā, atsevišķā un neatkarīgā institūcijā, piemēram, Latvijā - Finanšu un Kapitāla Tirgus Uzraudzības Komitejā (FKTK), Vācijā - BaFin);
pārvaldīt ārējos aktīvus u.c.…
