Dažas centrālās bankas uzreiz tika veidotas kā valsts bankas - Vācijā, Krievijā, Latvijā (nodibināta 1922.g., bet atjaunota 1990.g.),bet citas veidojās kā akciju bankas un pēc tam tika nacionalizētas (Lielbritānijā, Francijā).
1990.gadā tika atjaunota Latvijas Bankas darbība. Sākumā Latvijas Banka nevarēja darboties kā patstāvīga valsts centrālā banka, jo Latvijā valūtas apgrozību kontrolēja PSRS Valsts Bankas Latvijas Republikāniskā banka. Bet tūlīt pēc valstiskās neatkarības pasludināšanas LR Augstākā padome 1991.gada 3.septembrī pieņēma lēmumu Par Latvijas Republikā esošo banku iestāžu reorganizāciju, kas noteica, ka Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka ar tiesībām laist apgrozībā nacionālo valūtu.
Centrālās bankas pēc savas būtības ir valsts bankas arī tad, ja tās formāli nepieder valstij. Piemēram, Šveicē tikai daļa nacionālās bankas kapitāla pieder valstij, Japānas Bankas kapitāla– 55%, Beļģijas Nacionālās bankas kapitāla – 50%.
Latvijas Banka iekļāva savā struktūrā PSRS Valsts Bankas Latvijas Republikānisko banku un pārējās valsts kredītiestādes. 1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu Par Latvijas Banku, kas noteica, ka Latvijas PSR tiek dibināta (faktiski - atjaunota) Latvijas Banka - centrālā banka ar naudas emisijas tiesībām. Taču tikai pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3. septembra lēmumu Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju Latvijas Banka kļuva par reālu centrālo un emisijas banku. Šo statusu galīgi nostiprināja 1992. gada 19. maijā pieņemtie Latvijas Republikas likumi Par bankām un Par Latvijas Banku.
…
