Secinājumi un priekšlikumi
Studiju darba mērķis ir sasniegts un tādejādi darba autore izvirza šādus secinājumus:
1. Iedzīvotāju izglītības līmeņa paaugstināšanās ir cieši saistīta ar tautsaimniecības izaugsmi, iedzīvotāju materiālās labklājības un tautas attīstības pieaugumu, nabadzības un bezdarba samazināšanos.
2. Latvijas ekonomiku raksturo zems kvalificēta darbaspēka izmantošanas līmenis un produkcijas ražošana ar mazo pievienoto vērtību. Šāds modelis neveicina augstas labklājības sasniegšanu nākotnē.
3. Latvijā ir vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums. Tam ir var būt vairāki iemesli: darba algas līmenis, darba devēju attieksme, darbinieku motivācija un kvalifikācija, darbaspēka ražīgums un citi.
4. Latvijā, veidojot darba tirgus politiku, neievēro tāds svarīgs aspekts kā izglītības sistēmas tuvināšana darba tirgus prasībām, kā arī darba pieprasījuma izmaiņas pa profesijām nākotnē, kas kavē mūžizglītības sistēmas attīstību.
5. Tieši cilvēks sasaista darba līdzekļus un darba priekšmetus un nodrošina uzņēmuma darbības kvantitatīvo (saražoto un pārdoto preču daudzumu) un kvalitatīvo (peļņu) rezultātu.
6. Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un iesaistīšanas darba tirgū ir tieša veida atkarīga no personas izglītības līmeņa. Personām ar augstāko izglītību ir mazāk problēmu iesaistīties darba tirgū, kā arī nosacījumi ir daudz labāki. Tā 2011.gadā ekonomisko aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir augstākās izglītības zinātniskais grāds bija 29,2% turklāt, ka 22% no kopēja iedzīvotāju skaita ir augstākā izglītība.
7. No 2006. līdz 2011.gadam iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību pieauga no 17,3% līdz 22,6%. Tas liecina par to, ka iedzīvotāju kopējais izglītības līmenis pieaug.
8. Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir cieši saistīta ar personas izglītības līmeņa. Neskatoties uz to, ka darba meklētāju rindās ir arī cilvēki ar augstāko izglītību, to īpatsvars ir salīdzinoši mazāks nekā iedzīvotāju vidū vidēji.
9. Pēc universitāšu aptaujas datiem, 61,8% respondentu norādīja, ka turpināja strādāt tajā pašā darbavietā, kur studiju laikā. Absolventiem daudz vieglāk un ātrāk ir pielāgoties darba tirgum un strādāt pēc studiju beigšanas, ja studiju laikā viņiem bija pieredze.
10. Laika posmā no 2006.gadā līdz 2011.gadam personām ar augstāko izglītību bija relatīvi zemākais bezdarba līmenis, nekā valstī vidēji. 2011.gada beigās augstāko izglītību ieguvušo vidū darbu meklēja 12,7%.
…
