SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Studiju darba mērķis ir sasniegts un tādējādi darba autore izvirza šādus secinājumus:
1. Augstākā izglītība ir pakalpojums, ko veic iestādes, uzņēmumi, lai apmierinātu ekonomiskas vajadzības. Tā ietver sevī virkni sistematizētu zināšanu un praktisku iemaņu, kas savukārt ir saistītas ar izglītības attīstību valstī.
2. Augstākai izglītībai ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmes un konkurētspējas veicināšanā, sagatavojot augsti kvalificētus cilvēkresursus iekšējā darba tirgus vajadzībām.
3. Augstākās izglītības attīstība ir atkarīga no ārējiem un iekšējiem faktoriem, kuri ir saistīti viens ar otru.
4. Augstākās izglītības sistēma ir cieši saistīta ar normatīviem dokumentiem un likumdošanu, jo finansējuma efektivitāti ļoti būtiskā mērā ietekmē saite starp pārvaldīšanas modeli un finansēšanas modeli.
5. Likumdošanas konteksta augstākās izglītības finansēšana notiek uz tāmes vai normatīvo principu pamatā. Tāmju principa pamats morāli un fiziski ātri noveco, prasa pastāvīgu atjaunošanu un finansējuma pieaugumu. Normatīvo princips darbojas jau 10 gadus un ir sevi pilnībā attaisnojis, jo finansēšanas līdzekļu sadales metodika ļauj taisnīgi sadalīt jebkuru naudas summu.
6. Augstākās izglītības sistēmā savus resursus iegulda gan valsts, gan uzņēmumi, gan paši indivīdi un viņu ģimenes. Katra no pusēm vēlas, lai viņa ieguldījumi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk un rezultātā dotu vislielāko ieguvumu.
7. Mūsdienās augstākai izglītībai ir jākļūst par masveida parādību, kas nozīmē kvantitatīvo parametru. AI pati par sevi ir ļoti svarīga ekonomikas nozare, kā zināšanu un izglītoto darbinieku avots citām nozarēm. Zināšanas ir pamats ekonomiskām potenciālam valstī, vietai globālajā darba dalījumā un starptautiskai tirdzniecībai.
8. No ekonomiskās teorijas viedokļa, augstākā izglītība ir ekonomisks labums, kam piemīt noteikts derīgums, bet kas prasa arī noteiktas ražošanas iemaksas. Augstākajai izglītībai piemīt privāto labumu īpatnības, respektīvi, AI ir jaukts sabiedriskais labums.
9. Latvijas augstākai izglītībai ir izveidojusies tāda situācija, ka ievērojami palielinoties studēt gribētāju skaitam, valsts budžeta iespējas attiecīgi palielināt augstskolu finansējumu ir visai ierobežotas. Tā 2008.gadā maksas studentu īpatsvars bija 73,4%, bet studentu īpatsvars, kuri mācās par valsts līdzekļiem tikai 26,6%, kas ir 2,8 reizes mazāk.
10. Izglītības iestāžu finansējuma avoti: valsts budžeta subsīdija, indivīdu (ģimenes) personiskie līdzekļi, uzņēmumu līdzekļi.
…
