Latvijas augstākās izglītības analīze

Latvijas augstākā izglītības sistēmā joprojām trūkst vienotu priekšstatu par bakalaura, maģistra un profesionālās izglītības programmu saturu un līdz ar to par šo akadēmisko grādu un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu piešķiršanas kritērijiem. Iezīmējusies pirmie soļi bakalaura programmu standartizācijai: katras zinātnes bakalaura studiju programmas pamat daļa (ne mazāk kā 70 kredītpunkti) ir standartizēta, nosaka minimālos pamat priekšmetu apjomus; bakalaura studiju programmas kopapjoms nevar būt mazāks par 120 kredītpunktiem; tālāk jāstandartizē katras zinātnes nozares vai apakšnozares bakalaura studiju programmas. Latvijas augstākās izglītības iestādēs nav vienotas sistēmas un principu studiju organizēšanai, kas dotu studentiem brīvību studiju vietas un studiju priekšmetu izvēlē, kā arī studiju maiņā starp dažādām augstskolām Latvijā, Baltijas valstīs, kā arī citās valstīs.
Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēma pamatos ir izveidota, bet vēl pietrūkst tās darbības sfēru sīkākās detalizācijas, atbilstošo normatīvo aktu, kas nodrošinātu pastāvīgu pašnovērtēšanas un ārējā novērtējuma sistēmu, izglītības kvalitātes kontroles procesa un tā rezultātu pilnīgu atklātību.
Studentu skaitu dažādās studiju programmas veido augstskolu piedāvājums un studiju programmas prestižs sabiedrībā, nevis valsts ekonomikas pieprasījums pēc šādiem speciālistiem. Nenotiek mērķtiecīga darba tirgus izpēte un attīstības tendenču prognozēšana pēc galvenajiem studiju virzieniem…