Latvijas augsne

Augsne ir zemeslodes sauszemes virsējais slānis, kas veidojies no iežiem, klimata reljefa, augu, mikroorganismu un dzīvnieku kopīgā ietekmē.
Lai ieži kļūtu par augsni, tiem jāiegūst spēja saistīt un uzglabāt ūdeni, kā barību vielu
Latvijas augsnes ir veidojušās galvenokārt uz ledus laikmeta pēdējā apledojuma sanesumiem. Tā veidojusies pirms 12000 gadu, līdz ar ledāja atkāpšanos uz ziemeļiem.
Organisko vielu saturs augsnē

Organiskā viela ir ne tikai augu barības vielu avots, bet tai ir arī liela ietekme uz augsnes auglību un adsorbcijas spēju. Veiktie lauksaimniecības zemju pētījumi liecina, ka 36% apsekoto zemju ir raksturīga organiskās vielas satura pazemināšanās. Kritiski zemu (<1,6%) organisko vielu saturu novēro 9%, bet optimālu (2,1 - 3,0%) - 39% lauksaimniecībā izmantojamo zemju.

Augsnes reakcija

Palielinoties augsnes skābumam un samazinoties organiskās vielas saturam, augi mazāk izmanto esošās barības vielas, bet pastiprinās piesārņojošo vielu (smago metālu, radioaktīvo elementu) uzņemšana. Tā kā augsnei piemīt noturība pret apkārtējās vides izraisītām pH līmeņa svārstībām (buferspēja), augsnes skābums nepalielinās strauji. 40% Latvijas augšņu ir skābas vai vidēji skābas.…