Mūsdienās ārpolitika un politika kā tāda vairs neaprobežojas tikai ar sava reģiona interesēm, mēs runājam ar pasaules politiku, šajā gadījumā Eiropas kontekstā. Lēmumu pieņemšana un to realizācija ir saistīta ar tīklu, kas savieno visu pasauli. Daudzas valstis pēdējos gadus ir piemeklējusi ekonomikas krīze, un tās vaino globalizāciju šajos procesos. Šo tēmu izvēlējos, jo vēlējos noskaidrot vai Latvijas ārpolitikas sasaiste ar ES ietekmē to pozitīvi vai negatīvi. Vai varbūt jebkuri jauni pasākumi politikas sistēmā raisa sabiedrībā bailes, jo mēs nezinām, kādas sekas tie radīs? Varbūt kopēja ārpolitika ir piemērota tikai dažām valstīm, un pērējās valstis, šo soli sperot, pieļaus milzīgu kļūdu? Ja tā, tad kurām valstīm iet šo ceļu, kurām nē?
Par to, ka starptautiskos jautājumos ES ir jārunā vienkopus, diskusijas ir notikušas sen. Tomēr runa par kopēju ārpolitiku ir salīdzinoši jauns process, kas tikai tagad sāk uzņemt apgriezienus. Piemēram, kopēja lauksaimniecības politika pastāv jau sen, un tai ir liels progress.
Ir grūti īstenot šo kopējo ārpolitiku, jo katras dalībvalsts nostāja ir savādāka, bet lēmumos jābūt vienbalsībai. Tomēr ES ir izveidojusi pati savu ārpolitiku, līdz ar to starptautiskajā arēnā ES var runāt kā vienots veselums. Turklāt tas parāda, ka ES intervences spējas nepārprotami liecina, kas ES ir spērusi lielu soli uz priekšu.…