Doma baznīca
1211.g. svinīgā ceremonijā tika iesvētīta vieta jaunajam Domam - sv.Marijas jeb Māras baznīcai.Vieta tika izraudzīta ārpus bīskapa sētas mūriem lībiešu zvejniekciema teritorijā.
Doma celtniecībai tika pieaicināti vai visi Rīgas amatnieki. Tās plāns veidots pēc romāniskām katedrālēm raksturīgas sistēmas (Saksijas bazilikas tips). Celtniecība sākta kora daļā, pievienojot pakāpeniski draudzes telpas trīs jomus, kamēr ēka nebija sasniegusi savu pašreizējo garumu - 88 m. Visvēlāk uzcēla torni. Celšanas laikā romānikas konstruktīvo sistēmu aizstāja ar gotisko, līdz ar to izmainot ekas proporcijas un kompozīciju. Baznīcas būvi pabeidza gotikas periodā ap 1270. g.
Vēsturnieki uzskata, ka ap 1300. g., baznīcas centrālo jomu paaugstināja (augstums 26 m) un baznīca ieguva bazilikas veidu. Vienlaikus paaugstināja arī torni. Doma baznīcas pārbūves un paplašināšanas darbi turpinājās 14. un 15. gs., kad starp kontrforsiem tika radītas sanu kapelas, baznīcas torni vainagoja ar piramidālu smaili, kas sasniedza gandrīz 140 metru augstumu. Doma baznīca kļuva par vienu no vislielākajām celtnēm Baltijā. Doma baznīcas atsevišķās daļas bija izrotātas ar baltakmens ornamentālām un antropomorfām skulpturālām detaļām - romāniski gotiskās monumentālas mākslas pirmajiem paraugiem Latvijā. Skaistā arku galerija ap kluatru ir viens no izcilākajiem agrās gotikas arhitektūras pieminekļiem Baltijā.
Reformācijas laikā Doma interjers pamatīgi cieta, nav vairs saglabājušies altāri svētajiem, baznīca ir kļuvusi vienkāršāka, tomēr nezaudējot savu šarmu.
19.gs. 2.pusē vācu luterbaznīcu gribēja izrotāt, te darbojās arhitekts V.Neimanis, kurš nolemj papildināt baznīcu ar mākslas priekšmetiem.
Tā Domā ierīkoja vitrāžas, izgatavotas dažādās vietās. No Eiropā slavenā meistara, kurš specializējās tieši vēsturiskās vitrāžās, Hansa Meijera vitrāžu darbnīcas Minhenē 1884.g. tika iegādāti darbi, kas atspoguļo vēstures notikumus no krustnešu iebrukuma līdz pat Gustava Ādolfa II ierašanās Rīgā. Ernesta Todes darbnīcas Rīgā pagatavotas filigrānas vitrāžas, kurās attēlotas ainas no sv.Jura un sv.Mārtiņa dzīves. No Drēzdenes Bruno Urbana darbnīcas vitrāžām ir saglabājušās divas, darinātas1885.g., kurās attēloti apustuļi sv.Pēteris un sv.Pāvils un pravieši Mozus un Eliass.
…
