Latvijas arhitektūra 20. un 21.gadsimtā

Aplūkojot Rīgas arhitektūru būtībā var spriest par arhitektūras stilu un īpatnību tendencēm visā Latvijā. Rīga ir pilsēta, kurā koncentrējas lielākā daļa arhitektūras pieminekļu. Tāpēc arī lielākoties rakstīšu par Rīgas arhitektūru. Tā kā Rīga ir mūsu galvaspilsēta, tāpēc arī tajā jau kopš seniem laikiem noris lielāka sabiedriskā dzīve un līdz ar to arī tajā ir sastopami izteiktāki arhitektūras piemēri.
Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir sekmējis Rīgas, kā arī citu lielāko ostas pilsētu straujo attīstību jau kopš Hanzas savienības laikiem (19. gs). Kopš tā laika arhitektūra Latvijā ir aizvien straujāk attīstījusies, tika 1. un 2. pasaules kara laikā tā tika diezgan stipri izpostīta. Bet vislielāko kulmināciju tā sasniedz mūsdienās, lai gan par to dažu lietpratēju domas dalās. Tomēr bieži vien arhitekti „akli skrien” pakaļ mūsdienu arhitektūras tendencēm, nenovērtējot, tādas celtnes kā Latvijas dzelzceļa stacija, kura ļoti labi parāda padomju laika arhitektūru, tā ir kā sava veida piemineklis.
Latvijai ir pasaules līmeņa tradīcijas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā un tās ir jāmāk izmantot un ar tām lepoties, kaut vai par piemēru pagājušā gadsimta jūgendstils.

Jūgendstils

20.gadsimta sākums Latvijas arhitektūrā ienāk ar jūgendstilu: “Būve nav jākonstruē no ārienes uz iekšieni, kā darīja agrāk, kad rūpējās tikai par impozantu fasādi, lai iekštelpu kārtība iznāktu kāda iznākdama, bet ir jākonstruē no iekšienes uz ārieni, jāierīko iekštelpas pilnīgi lietderīgas un daiļas un to kārtībai tad jāpiemēro nama ārējais veidols. Iekštelpām un nevis fasādei ir jābūt par izejas punktu.”…