Ekonomika ir atvērta sistēma. Katras valsts ekonomika ir saistīta ar pārējiem valstīm, tā rodas sarežģītu starptautisku tirdzniecību un finansiālu attiecību tīkls.
Ārējā jeb starptautiskā tirdzniecība mūsdienās kļūst arvien svarīgāka jebkuras nacionālās ekonomikas sastāvdaļa.
Būdama PSRS sastāvā, Latvija bija pilnīgi slēgta ārējam tirgum. Valūta nebija konvertējama, un iekšzemes cenas nebija piemērotas ārējā tirgus nosacījumiem, tāpēc visi ārējās tirdzniecības darījumi bija atkarīgi no Padomju Savienības institūcijām. Politisku motīvu dēļ ārējā tirdzniecība padomju varas gados gandrīz neeksistēja, jo vēl 1991. gadā Latvijas eksports uz valstīm ārpus bijušās PSRS bija tikai pāris procenti no kopējā eksporta apjoma. Bieži vien preču apmaiņa starp Padomju republikām tika mākslīgi stimulēta, un patiesībā tai nebija ekonomiska pamata, kas noveda pie ekonomikas struktūras deformācijas šajās valstīs.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma Baltijas valstis pārorientēja savu eksporta plūsmu Eiropas virzienā. Šī pārorientēšanās uz rietumu tirgu bija sekmīga tāpēc, ka tika veikta tirdzniecības un cenu reforma, ātri noritēja stabilizācija, un nacionālo valūtu kursi bija izdevīgi eksportam uz Rietumiem (valūtas sākotnēji tika novērtētas zemu attiecībā pret attīstīto valstu valūtām).Pakāpeniski mainījās arī importa ģeogrāfiskā orientācija.
Dažu gadu laikā Eiropas Savienība kļuva par lielāko Latvijas tirdzniecības partneri, kas bija iespējams, pateicoties ārējās tirdzniecības liberalizācijai un progresam ekonomiskajā un politiskajā diplomātijā ar Eiropas Savienību.
Līdz ar iestāšanos ES, Latvijai saistoša ir arī tās kopējā ārējās tirdzniecības politika. Joprojām Latvijā imports pārsniedz eksportu.…
