Latvijas aneksija un inkorporācija PSRS sastāvā; PSRS okupācijas sekas

Secinājumi
Nacistiskās antisemītiskās pretdarbības propagandas ietekmē daudziem bija zudusi saprašana par patiesību un meliem, par ļauno un labo.
Ebreju iznīcināšana, jeb holokausts, nacistu okupētajā Latvijā ir daļa no nacionālās katastrofas, kas meklēja ebrejus Otrā pasaules kara laikā visās nacistu okupētajās Eiropas valstīs.
Latvija kā valsts nevar nest atbildību par šiem nacistu noziegumiem, jo Otrā pasaules kara gaitā tā bija zaudējusi savu valstiskumu un pa otram lāgam tikusi okupēta.Arī nevar runāt par visas tautas vainu, jo atbildība vienmēr ir individuāla, vainīgas ir konkrētas personas, jo katrs cilvēks ir personīgi atbildīgs par paša izvēli un rīcību.
Vācu uzbrukums bija tik straujš, ka līdz 8. jūlijam visa Latvija jau bija viņu ieņemta. Uz austrumiem izdevās evakuēties tikai apmēram 15 000 ebrejiem no 90 000 Latvijas ebreju.
Neskatoties uz to, ka lielāka daļa iedzīvotāju klusēja, jo bailes no okupantu un viņu atbalstītāju nežēlīgais terors paralizēja pretdarbības spējas, bija arī cilvēki, kuri piedalījās vajāto ebreju glābšanā.
Nacisti pārvēvta antisemītismu par savas sociālās demagoģijas un politiskās propagandas galveno trumpi. Ebreji bija pie visa vainīgi: kari un revolūcijas, bezdarbs, bads un inflācija – tas viss atklājās kā ebreju roku darbs, kā ebreju vispasaules sazvērestības rezultāts.
Vācieši sevi uzskatīja par āriešu priekšpulku. Ebreji tika pasludunāti par „antināciju”, visa ļaunuma iemiesojumu. Bet starp labo un ļauno var būt tikai cīņa uz dzīvību un nāvi. Tas nozīmēja kolektīvu nāvesspriedumu visas pasaules ebrejiem.
Tirānisko varu apstākļos īpaši cieta nācijas politiskā, ekonomiskā un intelektuālā elite.
Otrais pasaules karš nesa Latvijai lielus ekonomiskus postījumus: sagrāva ēkas, iznīcināja rūpniecību un lauksaimniecību.
Otrais pasaules karš Baltijas valstīm atnes nevis atbrīvošanu, bet jaunu, vairāk nekā pusgadsimtu ilgstošu okupāciju.
…