Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:386995
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.12.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  Kas ir ala    4
2.  Alu veidošanās    4
3.  Alu iedalījums    5
3.1.  Mākslīgās alas    5
3.2.  Slepenās ejas    6
3.3.  Karsta alas    6
3.3.1.  Stalaktīti un stalagmīti    6
3.4.  Alas, kuras radījusi jūra    7
3.5.  Ledusalas    9
4.  Alas veidošanās mūžs    10
4.1.  Palīgos dzīvnieki    11
4.2.  Alas mūžs    11
4.3.  Cilvēki un alas    11
5.  Unikālā alu pasaule    12
5.1.  Dzīvība alās    13
6.  Alu pētnieki    14
7.  Alas – vēstures liecības    15
7.1.  Lībiešu upuralas    16
8.  Alu nozīme    18
9.  Alu aizsardzība    18
  NOBEIGUMS    17
  Literatūras saraksts    18
Darba fragmentsAizvērt


Alas var veidoties dabiski un mākslīgi. Dabiski tās var veidoties ūdens darbības rezultātā, ūdenim ķīmiski vai mehāniski šķīdinot iežus, vai zemes tektonisko kustību rezultātā. Dabiskās alas pēc izcelsmes ir 4 veidu – sufozijas, karsta, abrāzijas un tektoniskās.
 Karsta alas ir veidojušās, pazemes ūdeņiem izšķīdinot dažādus iežus (Latvijā – ģipšakmeņus, kaļķakmeņus, merģeļus, dolomītus). Karsta alas ir karsta procesu rezultātā veidojušies pazemes tukšumi. Latvijā šis biotops ir iznīcināts – karsta ala ir bijusi appludinātajā Daugavas ielejā.
Karsta alas ir vislielākās un pasaulē visvairāk izplatītas, taču Latvijā karsta alas ir retas. Karsta alas ir, piemēram, alas Kazu gravas Cēsu rajonā un Līgatnē pie „Zanderiem”.
 Sufozijas alas ir pazemes tukšumi, kas veidojušies devona smilšakmens iežos to izskalošanās rezultātā un kuru garums ir lielāks par 3 metriem. Sufozijas alās konstatētas dažādas baktēriju un zilaļģu sugas, kā arī vairākas augu un sēņu sugas.
Lielākā daļa Latvijas alu (aptuveni 90 %) ir sufozijas alas. To veidošanā „piepalīdz” avoti un strauti, tādēļ sufozijas avotus sauc arī par avotu alām. To ūdens mehāniski izskalo un iznes no iežu plaisām sīkus graudiņus, pamazām veidojot pazemes tukšumus.
Sufozijas alas nav visai lielas, un pasaulē šo alu nav daudz. Lielākās sufozijas alas Latvijā ir Gūtmaņa ala, Peldangas labirints Talsu rajonā un X alas Salacas krastos.
 Abrāzijas alas ir veidojis jūras viļņu triecienspēks. Tās nav lielas un nepastāv ilgi, jo stiprā vētrā viļņi sagrauj vecās alas un izveido jaunas. Tādas alas Latvijā sastopamas, piemēram, Vidzemes jūrmalā pie Tūjas, pie Ķurmraga un pie Veczemjiem.
 Tektoniskās alas veidojas Zemes spēku iedarbības rezultātā. Latvijā vienīgā šāda veida ala ir Bruņa ala Amatas krastā.
Vēl bez šiem četriem veidiem Latvijā ir arī cilvēka veidotas alas. Piemēram, Riežupes smilšu alas ir izraktas, lai iegūtu smiltis stikla rūpniecībai. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties