Terminam “augu aizsardzība” latviešu valodā ir divas nozīmes. Viena “augu aizsardzība” apzīmē to dabas aizsardzības nozari, kas rūpējas par reto un iznīkstošo augu sugu aizsardzību un saglabāšanu. Otra “augu aizsardzība” apzīmē to pasākumu kompleksu, kura uzdevums ir pasargāt kultūraugus no slimībām un kaitēkļiem. Mēs runāsim par augu aizsardzību, kas nodarbojas ar reto, iznīkstošo sugu saglabāšanu. Jūs varēsiet iepazīties ar augu aizsardzības vēsturi Latvijā, pašreizējo stāvokli un sīkāk ar dažām aizsargājamo augu sugām. Iepazīstināsim ar augu aizsardzības vēsturi Latvijā, pašreizējo stāvokli un sīkāk ar dažām aizsargājamo augu sugām. Es jums gribēju parādīt ar šo projektu mazu ieskatu Latvijas augu aizsardzības dzīvi un kādi ir šie aizsargājamie augi. Mans projekts parāda tikai dažus augus, kurus sastopam visbiežāk.
Augu aizsardzība ir cieši saistīta ar teritoriju aizsardzību. Nav iespējams aizsargāt kādu augu sugu, neaizsargājot tās augteni. Tāpēc arī teritoriju (rezervātu, liegumu) aizsardzība tai pašā laikā ir arī augu aizsardzība. Atskatoties vēsturē, par pirmo augu aizsardzības pasākumu Latvijā jāuzskata Moricsalas dabas rezervāta (jeb, kā toreiz teica, “Dabas jaukumu apvidus”) nodibināšana 1912. gadā. Lai varētu efektīvi aizsargāt retās un iznīkstošās augu sugas jāzina to bioloģija un ekoloģija. Šajā ziņā lielu darbu 20. gadsimta 20.-ajos un 30.-ajos gados paveica J. Mežsēta pētot dzelteno kurpīti, K. Kiršteins un V. Eihe, pētot parasto skābardi un A. Apinis, pētot peldošo ezerriekstu. 1923. gadā Latviešu izglītības biedrības augstskolu sekcija izdeva “Latvijas dabas un kultūras pieminekļu tipu sarakstu kurā bija izdalītas 7 pieminekļu grupas. “Augu” grupā bija ietverti tādi augi kā āmulis, pundurbērzs, efeja, ezerrieksts, īve, vairākas introducētas priežu sugas, parastais jeb meža dižskābardis, lapegles u.c. introducētas sugas. Te minēti arī parki, veci koki, meži ar pirmatnēju raksturu. Anotēts augu saraksts dots rakstu krājuma “Latvijas zeme, daba un tauta ” II sējumā, kas iznāca 1936. gadā. Tajā ar anotācijas dotas 12 augu sugām: efejai ,vijoklim , erikai, sārtenei , īvei, platpaeglim , skābardim , pundurbērzam,čužai, krūma platkājiņam, ezerriekstam, jūrmalas dadzim, palēpei, līlijai, Daugavas līlijai, turbāna līlijai, Alpu kreimulei, Alpu taucenei. No Latvijas retajām augu sugām bez anotācijām vēl minētas Elymus europaeus, Pedicularis silvatica, Scrophularia alata, Cotoneaster nigra, Viscum album, Ophrys muscifera, Ligularia sibirica, Saussurea alpina, Equisteum maximum 20. gadsimta 20.-ajos un 30.-ajos gados Latvijā bija izdalīti vairāki botāniskie liegumi reto un relikto augu sugu aizsardzībai. Tā jau 1923. gadā izveidotajā Slīteres dabas piemineklī bija daudzas ļoti retu un iznīkstošu augu sugu, kā piemēram, parastās īves, Baltijas efejas u.c. atradnes. No 1927. gada visās mežniecībās kā dabas pieminekli aizsargāja parasto īvi. …
