Dabas aizsardzībai Latvijā ir senas tradīcijas. Jau agrāk bija izveidots plašs aizsargājamo dabas objektu tīkls. Laika gaitā daudzi aizsargājamie dabas objekti bija stipri mainījušies, galvenokārt cilvēka saimnieciskās darbības ietekmē, bet atsevišķi objekti kļuvuši mazvērtīgi. Jauna aizsargājamo dabas objektu saraksta izstrādāšanas nepieciešamību noteica tas, ka institūtos bija uzkrājies plašs pētījumu materiāls par dabas objektiem, kurus būtu nepieciešams ņemt valsts aizsardzībā. Šo pārmaiņu rezultātā piektais Latvijas rezervāts ( Slīteres rezervāts ) iegūst jaunu nosaukumu – Slīteres nacionālais parks.
Un tagad rodas jautājumi:
-Kas pieder pie aizsargājamiem dabas objektiem?
-Pie aizsargājamiem dabas objektiem pieder: rezervāti, liegumi, aizsargājamo ainavu teritorijas, dabas parki un nacionālie parki.
-Kas ir rezervāts?
-Rezervāts ir aizsargājama teritorija ar stingru dabas aizsardzības režīmu, kurā aizsargā unikālus vai tipiskus, parasti cilvēka maz pārveidotus dabas kompleksus, nodrošina iespējas to izpētei.
-Kā iedala rezervātus?
-Pastāv trejāda tipa rezervāti: 1.Valsts rezervāti ir dabas nogabali, teritorijas, kurās tiek saglabāts viss dabas komplekss kopumā. Šajos rezervātos galvenais pētījumu virziens ir dabas ekosistēmu un
to elementu dinamikas pētījumi salīdzinājumā ar procesiem, kas norit antropogēnajā vidē. Rezervāti
vienlaicīgi saglabā attiecīgo apgabalu tipiskās un unikālās ainavas, palīdz nodrošināt reto un iznīkstošo sugu genofonda saglabāšanu un atjaunošanu.…