Latvijas Republikas ģeogrāfiskais stāvoklis gandrīz Eiropas ģeogrāfiskajā centrā un novietojums starp 55 40’ un 58 05’ ziemeļu platuma paralēlēm un starp 20 58’ un 28 15’austrumu garuma meridiāniem lielā mērā nosaka to dabisko iezīmju kompleksu, kas raksturo Latvijas reljefa, hidrogrāfijas, klimata, ainavu un galu galā apdzīvojuma un saimniecības īpatnības.
Geogrāfiskais stāvoklis samērā augsto ģeogrāfisko platumu joslā un attiecīgajā ģeogrāfisko garumu sektorā, vienlaicīgi ar novietojumu pie jūras, nelielā platība – 64 598 km2, salīdzinoši līdzenā teritorijā, kuras veidošanos (attīstību) ietekmējusi ģeoloģiskā uzbūve, ilgstošie denudācijas procesi un noteicošā daudzkārtējo apledojumu akumulatīvā darbība, veido savdabīgo dabisko karkasu, ar kuru ciešā mijiedarbībā veidojusies Latvijas savdabīgā ainava ar tikai tai piemītošo individualitāti un daudzveidīgumu. Latvijas atsevišķi dabas rajoni un apvidi vienlaicīgi raksturojas ar iekšējo neviendabību, kā arī savām noteiktām iezīmēm un ar savu unikalitāti kā dabas apstākļu ziņā, tā arī ar zināmām iedzīvotāju valodas, konfesijas, garīgās un materiālās kultūras atšķirībām.
Latvijai ir sauszemes robeža ar Igauniju ziemeļos (337 km), Krieviju austrumos (292 km), Baltkrieviju dienvidaustrumos (171 km) un Lietuvu dienvidos (570 km).
Izeja uz Baltijas jūru un tālāk Atlantijas okeānā zināmā mērā noteikusi teritorijas vēstures gaitu, bet vienlaicīgi gandrīz 490 km garā un saimnieciski salīdzinoši mazapgūtā piekraste ar pārsvarā smilšainu pludmali ir lieliski piemērota aktīvas atpūtas nodrošināšanai un organizēšanai.
Latvijas virsas augstākā atzīme – Gaiziņkalns Vidzemes augstienē sasniedz 312 m v.jl. Daudzviet tuvu esošās ievērojamās relatīvā augstuma amplitūdas (pat līdz 90 m) rada mainīgu ainavu mozaīku. Dominējošais makroformu reljefa tips ir zemienes, starp kurām īpaši nozīmīgu vietu ieņem gar visu piekrasti izstieptā Piejūras zemiene. Otrs nozīmīgākais makroformu elements ir salveida augstienes, kuras paceļas virs zemienēm un Latvijas austrumdaļā ir augstākas un izteiksmīgākas nekā rietumdaļā.
Viļņotais paugurotais reljefs mijas ar dziļām ielejām smilšainos vai pat klinšainos krastos plūstošām dzidrām upēm un zilo ezeru valdzinājumu. Latvijā ir vairāk kā 3000 ezeru, lielāku par 1 ha un 802 no tiem ir lielāki par 10 ha, kā arī plūst 777 upes, garākas par 10 km, no kurām garākā un ūdeņiem bagātākā ir Daugava (kopgarums 1005 km, Latvijā - 352 km), kura tiek saukta arī par Latvijas likteņupi.…
